Ilgtspējas un gada pārskats
par 2017. gadu

IETEKME UZ VIDI
Lejupielādēt .PDF

G4-DMA G4-EN1 G4-EN3 G4-EN4
G4-EN6 G4-EN15 G4-EN16 G4-EN23
G4-EN3 G4-EN4 G4-EN6 G4-EN1

Vadības pieeja

Dzelzceļš ir viens no videi draudzīgākajiem transporta veidiem, tomēr zināmu ietekmi uz apkārtējo vidi tā saimnieciskā darbība atstāj – izmeši, ko rada dīzeļlokomotīves, pasliktina gaisa kvalitāti, savukārt dzelzceļa radītā trokšņa līmenis var radīt neērtības apkārtējiem cilvēkiem.

Viena no LDz darbības pamatvērtībām ir atbildīga rīcība pret vidi, un uzņēmumam rūp vides kvalitātes uzlabošana un saglabāšana nākamajām paaudzēm. Pirms 20 gadiem koncernā tika izstrādāta un apstiprināta pirmā Vides politika, un turpmākajos gados LDz ir nepārtraukti rūpējies par to, lai samazinātu un novērstu uzņēmuma saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz vidi, fokusējoties gan uz vēsturiskā piesārņojuma mazināšanu, gan jaunu, videi draudzīgāku risinājumu ieviešanu dzelzceļa nozarē, novēršot nelabvēlīgus vides efektus jau to rašanās brīdī.

Latvijā SEG (siltumnīcefekta gāzes) emisiju samazināšanas pasākumi transporta sektorā ir sevišķi būtiski, jo transports, īpaši sauszemes transports, veido 26% no kopējā Latvijas SEG emisiju apjoma. Dzelzceļa transports rada apmēram 8% no emisiju apjoma, tomēr arī dzelzceļam ir būtiski iespēju robežās mazināt SEG emisijas. Būtiskākās gaisa piesārņojošo vielu emisijas rada LDz īpašumā esošās dīzeļlokomotīves. Tās rada oglekļa dioksīda (CO2), oglekļa monoksīda jeb tvana gāzes (CO), slāpekļa oksīdu (NOX), sēra dioksīda (SO2), cieto daļiņu (PM) un dažādu ogļūdeņražu (CH) izmešus. Uzņēmums rūpējas, lai iespēju robežās modernizētu lokomotīves un samazinātu izmešu apjomu, taču nākotnē liela loma būs dzelzceļa elektrifikācijai, un kuras rezultātā nepieciešamība izmantot dīzeļlokomotīves gan kravu, gan pasažieru pārvadāšanai samazināsies.

LDz ievieš videi draudzīgas darbības arī ikdienas procesos – nododot pārstrādei bīstamos atkritumus, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti. 2017. gada martā LDz saņēma energopārvaldības sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma atbilstību standarta LVS EN ISO 50 001:2012 prasībām, tādējādi izpildot Energoefektivitātes likumā lielajiem uzņēmumiem noteiktos pienākumus par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.

2017. gadā atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" un 07.01.2014. Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" prasībām izstrādāja trokšņa stratēģiskās kartes dzelzceļa līnijām ar kustības intensitāti >30 000 vilcienu gadā. Izstrādātās trokšņu kartes publicētas LDz mājas lapā www.ldz.lv sadaļā Par mums

Ar veiktajiem pasākumiem vides jomā LDz 2017. gada vasarā iepazīstināja arī sadarbības valstu kolēģus, starptautiskās izstādes "Astana EXPO 2017" laikā organizējot diskusiju par zaļās ekonomikas risinājumiem transporta sektorā.

Rūpes par vidi

2017. gada 23. februārī LDz Prezidentu padome apstiprināja VAS "Latvijas dzelzceļš" Vides un energopārvaldības programmu līdz 2020. gadam, kuras mērķis ir nodrošināt efektīvu vides un energopārvaldības jautājumu risināšanu. Dokuments balstās gan uz Latvijas, gan ES plānošanas un tiesību un normatīvajiem dokumentiem vides aizsardzības jomā. Īstenojot šo programmu, tiks mazināta LDz saimnieciskās darbības negatīvā ietekme uz vidi – novērsta vai samazināta piesārņojošo vielu emisija, samazināts trokšņu un vibrāciju līmenis, ko rada dzelzceļa darbība, kā arī samazināts energoresursu patēriņš un veicināts LDz kā videi draudzīga uzņēmuma tēls.

Atkritumu apsaimniekošana

LDz savās ikdienas darbībās cenšas rīkoties videi draudzīgi ne tikai pamatdarbības – infrastruktūras uzturēšanas un pārvadājumu organizēšanas – jomā, bet arī atkritumu apsaimniekošanā, kā arī mudina par to domāt arī ikvienu darbinieku. LDz ir ieviesta dalīta izlietotā papīra/makulatūras savākšana, atsevišķi notiek metāllūžņu savākšana.

Tāpat LDz raugās, lai videi kaitīgo preču (atstrādātas eļļas, eļļas filtru, automašīnu riepu, elektrisko un elektronisko iekārtu) atkritumu apsaimniekošana tiktu īstenota saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Šī tipa atkritumi tiek savākti un nodoti uzņēmumiem, kuriem ir nepeiciešamās atļaujas apsaimniekot konkrētos atkritumu veidus.

Viens no veidiem, kā samazināt bīstamo atkritumu apjomu, ir samazināt datortehnikas skaitu, kas iespēju robežās tiek darīts, piemēram, optimizējot LDz nepieciešamo printeru skaitu un citas koplietošanas biroja tehnikas vienības.

2017. gadā kā bīstamie atkritumi ir reģistrēti 711 sistēmas bloki, monitori, printeri, UPS un skeneri. Arī 2018. gadā plānots turpināt samazināt drukas iekārtu skaitu, kā arī iespēju robežās samazināt datoru skaitu tiem lietotājiem, kuriem ir vairāk nekā viens dators.



Veids Mērvienība 2015 2016 2017
Absorbenti, filtru materiāli, slaucīšanas materiāli un aizsargtērpi kg 630 540 45

Gaisa un gruntsūdeņu piesārņojuma samazināšana

LDz koncernā grunts un gruntsūdeņu kvalitātes izpēte un monitorings sākts jau 1995. gadā. Līdz 2017. gadam ir izpētīts grunts un gruntsūdeņu piesārņojums un ierīkots urbumu (aku) tīkls pazemes ūdeņu ikgadējai kvalitātes novērošanai Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Rēzeknē, Krustpilī, Liepājā un Jelgavā.

Grunts piesārņojums ar naftas produktiem LDz saimnieciskajā darbībā ir tā sauktais vēsturiskais piesārņojums, kas ir aktuāls noteiktās vietās – esošajās un bijušajās degvielas un kurināmā bāzēs, lokomotīvju ekipēšanas punktos, vagonu tehniskās apkopes punktos, kā arī dīzeļlokomotīvju un dīzeļvilcienu motorvagonu stāvlaukumos. Šī piesārņojuma galvenais cēlonis ir pastāvīgas sīkas naftas produktu noplūdes no ritošā sastāva.

LDz ir apzinājis 165 lokomotīvju stāvēšanas vietas, kas ir pakļautas piesārņošanas riskam, no kurām 143 ir augsts risks, radot draudus apkārtējai videi. Lai novērtētu šo teritoriju piesārņojumu un bīstamību videi, kopš 1995. gada tiek veikts LDz teritoriju grunts un gruntsūdeņu monitorings lielākajās dzelzceļa stacijās - Ventspilī, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Krustpilī un Rēzeknē, monitoringa akas uzstādītas Krievijas pierobežas stacijā Indra, un 2012. gada avārijas vietā "Krauja", kur tiek veikti sanācijas darbi. 2018. gadā plānots sagatavot projekta pieteikumu "Piesārņošanas riskam pakļauto vietu aprīkošana ar grunts aizsardzības ietaisēm" iekļaušanai LDz Investīciju plānā.

LDz veic grunts aizsardzības pasākumus, kas ietver grunts aizsardzības ietaišu (stiklplasta teknes un naftas produktu absorbējošu paklāju) uzstādīšanu lokomotīvju apstāšanās vietās.

  • Stiklplasta teknes ir uzstādītas robežstacijā Indra, lokomotīvju apstāšanās vietās abos stacijas galos un stacijā Rēzekne, kur notiek lokomotīvju ekipēšana.
  • Rēzeknē un Rīgā (Šķirotavā) ir uzstādītas stiklplasta teknes, kas paredzētas avārijas situāciju gadījumā bojāto vagonu novietošanai un bīstamās kravas pārsūknēšanai.
  • Stacijā Šķirotava sliežu ceļš, kur paredzēta lokomotīvju apstāšanās (kopā 110 metri), ir aprīkots ar naftas produktu absorbējošiem paklājiem, kas uzsūc naftas produktus un novērš to nokļūšanu augsnē.

Stiklplasta teknes apseko SIA "Ūdensnesējs", paklājus atkarībā no to absorbcijas spējām (parasti reizi gadā) maina LDz Ceļu distance.

LDz pievērš uzmanību tam, lai arī koncerna atkarīgās sabiedrības savās ikdienas darbībās ieviestu risinājumus, kas vērsti uz uzņēmumu saimnieciskās darbības radītās kaitīgās ietekmes samazināšanu uz apkārtējās vides kvalitāti. Piemēram, SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" jau vairākus gadus modernizē divsekciju dīzeļlokomotīves 2M62UM, kuras ir daudz draudzīgākas apkārtējai videi nekā vecā tipa dīzeļlokomotīves 2M62U. Modernizācija ir ne tikai palielinājusi šo lokomotīvju darbības efektivitāti, bet arī samazinājusi piesārņojuma emisiju gaisā.

Trokšņi un vibrācijas

Dzelzceļa radītā vibrācija un troksnis ir cieši saistīti, jo troksnis ne tikai izplatās pa gaisu, bet vibrāciju veidā arī pa zemi, un tas var kaitēt gan dzelzceļam tuvumā esošajām ēkām, gan pašam dzelzceļam. Tomēr pretvibrācijas pasākumiem ir nepieciešams apjomīgs finansējums, un ne vienmēr šādi pasākumi ir īstenojami. Vibrācijas mazināšanu var panākt ar smagā tipa dzelzceļu sliežu ieklāšanu, paaugstinātu gulšņu skaitu uz vienu kilometru sliežu ceļa ieklāšanu, kā arī izmantojot elastīgus sliežu stiprinājumus pie gulšņiem un sliežu metināšanu 800 metrus garos un garākos posmos.

Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu’’ LDz kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs 2017. gadā ir izstrādājis trokšņa stratēģiskās kartes dzelzceļa līniju posmiem, kur 2016. gadā vilcienu satiksmes intensitāte pārsniedza 30 000 vilcienu sastāvu gadā. Dzelzceļa līniju, kur satiksmes intensitāte 2016. gadā ir bijusi lielāka par 30 000 vilcienu sastāvu gadā, kopējais garums ir 70,92 kilometri. Dzelzceļa līnijas šķērso Rīgas aglomerācijas, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadu teritorijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādātās kartes saskaņojusi bez iebildēm. Kartes izstrādāja SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment".

Trokšņa stratēģiskās kartes dzelzceļa līniju posmiem, kur satiksmes intensitāte 2016. gadā ir bijusi lielāka par 30 000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādātas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" prasībām.

Dzelzceļa kustības radītais troksnis novērtēts pēc Nīderlandē izstrādātās aprēķina metodes "RMR" (publicēta "Reken- en Meetvoorschrift Railverkeerslawaai ‘96, Ministerie Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer, 20 November 1996"). Novērtējot noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju skaitu, izmantota informācija par visiem dzelzceļa līniju tuvumā esošajiem mājokļiem un tajos deklarēto iedzīvotāju skaitu, kā arī tiek ņemts vērā dzelzceļa līnijām blakus esošo teritoriju izmantošanas veids (mazstāvu apbūve, jaukta apbūve, rūpnieciskās teritorijas u.tml.), kā arī informācija, kas iekļaujama trokšņa aprēķina metodē.

Dzelzceļa kustības radītā trokšņa novērtēšanai un kartēšanai tika piemēroti šādi trokšņa rādītāji:

  • Ldiena ,kas raksturo diskomfortu dienas laikā;<
  • Lvakars ,kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;
  • Lnakts ,kas raksturo trokšņa radītos miega traucējumus;
  • Ldvn ,kas raksturo trokšņa radīto kopējo diskomfortu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem nr.16 trokšņa robežlielumi teritorijām atkarībā no funkcijām un izmantošanas (savrupmāju apbūve, daudzstāvu dzīvojamās mājas, publiskās apbūves teritorijas, klusie rajoni) ir noteikti no 40 līdz 65 decibeliem, ņemot vērā arī diennakts laiku, kad konkrētais trokšņa lielums ir pieļaujams.

Laika posmā no 2012. līdz 2017. gadam ir pieaudzis sūdzību skaits par dzelzceļa radīto troksni – ja laikā no 2008. gada līdz 2012. gadam saņemtas desmit sūdzības par troksni un divas par vibrācijām, tad laikā no 2012. līdz 2017. gadam par troksni saņemtas 35 sūdzības, par vibrācijām – piecas. Tomēr LDz vērš uzmanību arī uz to, ka kopā ar pašvaldībām nepieciešams plānot dzelzceļa tuvumā esošu teritoriju attīstību, ņemot vērā izstrādātās trokšņa stratēģiskās kartes.


Iedzīvotāju skaits (noapaļots simtos), kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim dzelzceļa līniju, kur satiksmes intensitāte 2016. gadā ir bijusi lielāka par 30 000 vilcienu sastāvu gadā, tuvumā

Trokšņa rādītājs 40-44dB 45-49dB 50-54dB 55-59dB 60-64dB 65-69dB 70-74dB >75 dB
Ldiena 22 700 13 600 5400 2100 400 100 0 -*
Lvakars 26 100 16 700 550 1600 500 100 0 -
Lnakts 20 000 9800 2600 900 300 0 - -
Ldvn 31 000 23 600 15 300 5300 1300 400 100 0
*Šajās teritorijās nav iedzīvotāju

Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi, dzelzceļa līniju, kur satiksmes intensitāte 2016. gadā ir bijusi lielāka par 30 000 vilcienu sastāvu gadā, tuvumā

Teritorijas lietošanas funkcija Platība (km2), kur pārsniegti trokšņa robežlielumi
Diena
Platība (km2), kur pārsniegti trokšņa robežlielumi
Vakars
Platība (km2), kur pārsniegti trokšņa robežlielumi
Nakts
1. Individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorija 0.65 2.16 3.29
2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija - 0.0036 0.012
3. Publiskās apbūves teritorija (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tostarp kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija) (ar dzīvojamo apbūvi) 0.014 0.043 0.027
4. Jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi) 0.0003 0.006 0.38

Dzelzceļa radītais troksnis ir problēma, kurai risinājumus meklē ne vien Latvijā, bet arī citur pasaulē, tostarp Eiropā, apzinoties, ka trokšņa līmeņa mazināšanu iespējams panākt ar kompleksiem risinājumiem, sadarbojoties ritošā sastāva un infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī pašvaldībām.

Latvijā vides trokšņa mazināšanai LDz veic daudz pasākumus, kas vienlaikus uzlabo sliežu ceļu kvalitāti un vilcienu kustības drošību, sliežu ceļu atjaunošanu un remontus, dzelzceļa pārbrauktuvju kapitālos remontus, sliežu un dzelzceļa gulšņu nomaiņu, balasta slāņa blīvēšanu,. pārvedu pārmiju nomaiņu, sliežu salaidņu metināšanu, sliežu un paŗmiju pārvedu slīpēšanu.

2018. gadā LDz izstrādās rīcības plānu dzelzceļa darbības radītā vides trokšņa samazināšanai, un tas balstīsies uz 2017. gadā izstrādātajām trokšņa stratēģiskajām kartēm. Rīcības plāna izstrādes laikā tiks identificētas akustiskā diskomforta zonas un vērtēti optimālākie risinājumi trokšņu līmeņa samazināšanai tajās.



Apkārtējās vides sakopšana

Apkārtējās vides sakopšanā LDz ir gadu desmitiem senas tradīcijas, kas sākās jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad dzelzceļa darbinieki aktīvi piedalījās staciju un to apkārtnes labiekārtošanā. "Latvijas dzelzceļā" pat bijusi īpaša Dārzkopības sekcija, ar kuras starpniecību tika apzaļumotas stacijas. Turpinot šīs tradīcijas, LDz ik gadu aktīvi piedalās arī Lielajā talkā, sakopjot dzelzceļa līniju apkārtnes un citas uzņēmuma teritorijas.

Talkā dzelzceļnieki sniedz praktisku palīdzību pavasara darbos arī pensionētajiem dzelzceļa darbiniekiem un palīdz saviem draugiem – Bērnu slimnīcai, piedaloties Vecāku mājas uzkopšanā, un Raudas internātpamatskolai tās teritorijas sakārtošanā.

Apkārtējās vides sakopšanas darbi notiek visā Latvijā, un tajos ir iesaistīti visu LDz struktūrvienību darbinieki. Turklāt sakopšanas darbi notiek visa Spodrības mēneša laikā, katrai struktūrvienībai nosakot savu datumu, kad tiks veltīts laiks šiem darbiem.

Energoefektivitāte

2017. gada februāra beigās noslēdzās LDz energopārvaldības sistēmas sertificēšana atbilstoši ISO 50 001:2012, kuras laikā tika izvērtēti lielākie enerģijas patērētāji, tostarp elektroapgāde, siltumapgāde un degvielas izlietojums manevru lokomotīvēm. 2017. gada martā uzņēmums saņēma sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma atbilstību standarta LVS EN ISO 50 001:2012 prasībām, tādējādi izpildot Energoefektivitātes likumā lielajiem uzņēmumiem noteiktos pienākumus par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. Audita laikā LDz saņēma augstu novērtējumu par paveikto, turklāt sertifikācijas laikā netika konstatēta neviena neatbilstība standarta prasībām.

Energopārvaldības sistēmas ieviešana ļauj precīzāk apzināt energoresursu patēriņu un pilnveidot datu uzskaites sistēmu, izvērtēt iespējas ietaupīt energoresursus un nodrošināt jau tā videi draudzīgā dzelzceļa transporta ietekmes uz vidi mazināšanu. Energoefektivitātes paaugstināšanas galvenie pasākumi energopārvaldības sistēmas ir manevru lokomotīvju parka modernizācija un siltumapgādes sistēmu optimizācija (mazo, neefektīvo katlumāju slēgšana, kurināmā maiņa ar videi draudzīgāku, siltummezglu rekonstrukcija un modernizācija, centralizētās siltumapgādes izmantošana, ēku siltināšana), ļaujot ne tikai ietaupīt degvielu un kurināmo, samazinot īpatnējo degvielas un siltumenerģijas patēriņu, bet arī vienlaikus samazināt SEG emisijas.

Materiālu izmantošana

Sliežu ceļu remontdarbiem LDz izmanto smilts-granti un šķembas. Izmantotais materiālu daudzums ik gadu ir atkarīgs no veikto remontdarbu apjoma. Samazinoties sliežu ceļu būvniecības un remontdarbu apjomam, šo izrakteņu audzums ir samazinājies.

Ūdens apgāde

LDz izmanto vairāku komersantu piegādāto ūdeni, kas iegūts no centralizētās ūdens apgādes sistēmas, ko nodrošina pašvaldības uzņēmumi. LDz ir noslēdzis 34 līgumus ar pašvaldību komunālajiem uzņēmumiem visā Latvijā par ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu. Ūdens ieguvei tiek izmantoti arī LDz pašu īpašumā esošie dziļurbumi, grodu akas un ūdens spices.