Vadības pieeja
Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem LDz ir starp pieciem vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, turklāt pēdējo desmit gadu laikā šīs pozīcijas izdevies būtiski uzlabot. "Prudentia" un "NASDAQ Rīga" veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksts liecina, ka LDz vērtība kopš 2007. gada ir pieaugusi 3,8 reizes jeb teju četrkāršojusies. Desmit gadu laikā, kopš īstenota reorganizācija, nodalot dzelzceļa pārvadājumus no infrastruktūras turētāja un veidojot pārskatāmu koncerna struktūru un darbības modeli, ir izdevies no 17.vietas Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā pakāpties uz ceturto pozīciju.
Uzņēmums arī 2017. gadā bija starp lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem valstī, kas nozīmē, ka tam ir liela ietekme valsts tautsaimniecības attīstībā. Būtisko lomu ekonomikā 2016. gadā kā nozīmīgāko uzņēmuma ietekmes jomu uzsvēra arī visi uzņēmuma apzinātie ietekmes pušu pārstāvji.
Lai precizētu ietekmes mērogu un apjomu, 2017. gadā LDz ir uzsācis detalizēta transporta un loģistikas makroekonomiskās ietekmes pētījuma izstrādi, kas ļaus efektīvāk plānot gan koncerna un uzņēmuma attīstību, gan sniegt pārdomātus un pamatotus priekšlikumus lēmumu pieņēmējiem nākamo periodu attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.
2017. gadā LDz turpināja aktīvi līdzdarboties nevalstiskajās organizācijās, ko uzņēmums uzskata par būtisku darbības jomu, lai stiprinātu gan savu, gan valsts ekonomisko ietekmi, veicinātu savu interešu aizstāvību, kā arī rūpētos par nodarbināto interesēm. LDz ir valdības sociālo partneru – lielo nevalstisko organizāciju, kas augstākajā līmenī aizstāv darba devēju, darba ņēmēju, kā arī komersantu intereses (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība) – aktīvs biedrs vai partneris, tādējādi iesaistoties makroekonomisko procesu apspriešanā visaugstākajā līmenī.
LDz kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturētājam ir jārūpējas, lai tā ir kvalitatīva un atbilstu gan nacionāla mēroga, gan starptautiskajām prasībām. Šim nolūkam LDz izmanto iespēju piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, īstenojot ar dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju saistītus projektus.
Uzņēmuma līmenī LDz pilnveido iekšējos kontroles un uzraudzības procesus, lai nodrošinātu maksimāli pārskatāmu uzņēmuma un visa koncerna pārvaldību un procesu vadību. Vienlaikus, apzinoties aktuālo situāciju nozarē, tiek pārskatīta iekšējā procesu organizācija un funkciju sadalījums, veicot restrukturizāciju, kas ļauj samazināt funkciju dublēšanos un nodrošināt resursu ekonomiju.
Būtiskākās norises 2017. gadā
2017. gadā transporta un loģistikas nozarē turpinājās pārmaiņas, un, lai saglabātu starptautisko konkurētspēju un noturētu stabilitāti mainīgajā situācijā, LDz bija nepārtraukti jāreaģē uz pārmaiņām un jāpielāgojas tām. Krievijai aizvien vairāk pievēršoties savu ostu attīstīšanai, turpināja samazināties kravu plūsma no šīs valsts. Aktīvāka spēlētāja loģistikas nozarē centās kļūt arī Lietuva, popularizējot Klaipēdas ostas iespējas. Šo apstākļu ietekmē LDz kopā ar citiem nozares dalībniekiem (īpaši Latvijas lielajām ostām) aktīvi pievērsās jaunu loģistikas maršrutu izstrādei un piedāvāšanai no Āzijas reģiona uz Latvijas ostām un tālāk – uz Rietumeiropu un Skandināvijas valstīm.
Latvijas kā būtiskas tranzītmezgla valsts potenciālu apstiprina 2017. gada jūnija beigās LDz parakstītā vienošanās ar vadošo gaisa, jūras un ceļu kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju "DHL Global Forwarding". Sadarbības memorands paredz abu organizāciju sadarbību, lai veidotu multimodālus savienojumus starp Ķīnu un Latviju, tostarp gan dibinot kravu pārvadājumu savienojumus, gan konsolidējot pakalpojumus, veidojot centru Rīgā. Novembra sākumā "DHL Global Forwarding" viesojās Rīgā, klātienē iepazīstoties ar Latvijas transporta un loģistikas nozares piedāvājumu un iespējām.
Lielu sadarbības potenciālu saskatījusi arī Kazahstāna, kas Latviju izvēlējusies kā galveno kravu loģistikas mezglu Baltijā. 29.septembrī, Kazahstānas vicepremjera Askara Mamina vizītes laikā, LDz prezidents E.Bērziņš un Kazahstānas dzelzceļa viceprezidents Sanžars Jelubajevs parakstīja memorandu par sadarbību tranzīta maršrutu attīstībā, tostarp kopīgu darbu uz Kazahstānas un Ķīnas robežas topošā Horgosas ostas loģistikas centra attīstībā un jaunu tranzīta plūsmu nodrošināšanā caur to. Dažas nedēļas vēlāk Rīgas ostā tika sagaidīts pirmais konteinervilciens no Urumči pilsētas Ķīnā, kas uz Latviju bija devies cauri Kazahstānai.
Baltkrievija ir viens no ilggadējiem LDz partneriem, tāpēc sadarbības veicināšanai 2017. gada janvārī Minskā atklāta LDz pastāvīgā vēstniecība Baltkrievijā, savukārt 3. oktobrī LDz un Baltkrievijas dzelzceļš parakstīja vienošanos, kas paredz klientiem piedāvāt ātrāku un izdevīgāku kravu transportēšanu starp Rīgu un Minsku, kā arī izstrādāt jaunu piedāvājumu – kravas ekspreša vilcienu "Minska-Rīga", kas pēc klienta pieprasījuma tiktu 28 stundu laikā nosūtīts no Minskas uz Rīgu vai pretējā virzienā. Pirmais šī ekspresvilciena reiss 2018. gada sākumā Minsku sasniedza pat īsākā laikā – nedaudz vairāk kā 20 stundās.
2. augustā Rīgā pirmo reizi pēc četru gadu pārtraukuma tikās Latvijas un Krievijas dzelzceļu darba grupa. Tikšanās laikā panākta vienošanās turpināt savstarpējo sadarbību, lai palielinātu Eirāzijas valstu, tostarp, Indijas un Ķīnas valstu kravu pārvadājumu apjomus transporta koridora Ziemeļi-Dienvidi ietvaros, izmantojot LDz un Krievijas dzelzceļa infrastruktūru. Iesaistoties Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora tapšanā, LDz 2017. gadā gan piedalījās šī transporta koridora Lietišķā kluba sanāksmē Maskavā, gan arī tikās ar Indijas un Irānas partneriem, kuri ir ieinteresēti šī koridora izveidē un pastāvīgas kravu plūsmas nodrošināšanā.
Lai paaugstinātu potenciālo partneru informētību un piesaisti Latvijas tranzīta koridoram, kā arī uzturētu attiecības ar esošajiem partneriem, LDz kopā ar vadošajām Latvijas ostām 2017. gadā piedalījies starptautiskās izstādēs: starptautiskajā transporta izstādē "Logistics 2017" (Indija), starptautiskajā transporta un loģistikas izstādē "TransRussia 2017" (Krievija), izstādē "Transport Logistic 2017" (Vācija), transporta un loģistikas izstādē "Rail Expo 2017" (Irāna), izstādē "CILF 2017" (Ķīna), izstādē "TransUzbekistan 2017" (Uzbekistāna), izstādē "TransKazakhstan" (Kazahstāna) un "China International Transportation and Logistic Expo" (CITLE; Ķīna).
LDz vadība regulāri piedalījusies starptautiskos forumos un konferencēs, kas notiek gan Eiropā, gan Āzijā – 27. starptautiskajā ceļu tehnikas izstādē Vācijā, XII starptautiskajā biznesa forumā "Stratēģiskā partnerība 1520" Krievijā, Tranzīta un loģistikas nedēļas pasākumos izstādē "Astana EXPO 2017" Kazahstānā, pasākumā VI Starptautiskais dzelzceļa tehnikas un tehnoloģiju salons "EXPO 1520" Krievijā, KSTP Ģenerālās asamblejas sanāksmē Ķīnā, starptautiskajā transporta un loģistikas forumā Irānā, kā arī UIC 91. Ģenerālās asamblejas sanāksmē Francijā.
Radītā ekonomiskā vērtība
Par LDz radīto ekonomisko vērtību liecina uzņēmuma finanšu rādītāji. Lai gan ārējo ekonomisko apstākļu ietekmē 2017. gadu nevar saukt par izaugsmes periodu, tomēr uzņēmums ir darbojies stabili, saglabājis finanšu līdzsvaru, paaugstinājis vidējo darba samaksu par 3% un joprojām ir starp lielākajiem nodokļu maksātājiem valsts un pašvaldību budžetā.
Tajā ietilpst arī:
Uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem 2017. gadā bija 768 tūkstoši eiro, un arī šis rādītājs liecina par LDz spēju nodrošināt finanšu līdzsvaru arī mazāk labvēlīgos tirgus apstākļos. Tiesa, 2018. gada 1. janvārī stājies spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, un iepriekšējo gadu laikā uzkrāto atlikto nodokli jāpārtrauc atzīt, bet līdzšinējā uzkrātā summa jāiekļauj uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tas palielinājis 2017. gada peļņu pēc nodokļiem par 22,4 miljoniem eiro. Līdz šim atliktais nodoklis tika piemērots, ņemot vērā LDz ik gadu veiktās investīcijas infrastruktūras uzturēšanā un modernizācijā.
ES fondu finansējuma izmantošana
2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā tiek īstenoti vairāki apjomīgi dzelzceļa infrastruktūras projekti
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijaLai paaugstinātu pārvadājumu efektivitāti, veicinātu videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un paaugstinātu Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju, LDz paredz veikt pilnīgu dzelzceļa galvenā tīkla (maģistrālo sliežu ceļu) elektrifikāciju ar 25kV maiņstrāvas tehnoloģiju, topstarp rekonstruējot arī esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu un aizstājot tajā 3,3kV sistēmu ar 25kV sistēmu. Tā kā projekts ir finansiāli ietilpīgs, tā īstenošana tiek iedalīta posmos.
Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.1. pasākuma "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" ietvaros paredzēts īstenot projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" pirmā posma – dzelzceļa tīkla elektrifikāciju posmā Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils, Krustpils-Rīga (Šķirotava), piesaistot Kohēzijas fonda finansējumu 347 miljonu apmērā.
Projekts ļaus kravu pārvadātājiem samazināt ritošā sastāva ekspluatācijas un enerģijas izmaksas gandrīz 2,5 reizes, turklāt elektrovilce ir īpaši efektīva smagsvara kravas vilcienu gadījumā, tādējādi uzlabojot Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju.
Projekts ir būtisks ieguldījums reģionālajā attīstībā, jo projekta īstenošana galvenokārt skars apdzīvotās vietas ārpus Rīgas – sevišķi Latgales reģionā, projekta īstenošanas laikā radot papildu darba vietas, kā arī veicinot bezdarba līmeņa samazināšanos reģionā.
Vienlaikus ar ieguvumiem tautsaimniecībai projekts sniedz būtisku ieguldījumu CO2 un NOX izmešu samazināšanā, kā arī sniegs ieguldījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.
Projekta pirmā posma kopējās izmaksas ir 441 miljons eiro, un tā īstenošanai netiks piesaistīts valsts finansējums, bet gan nodrošināts LDz līdzfinansējums.
Projekta pirmā posma realizācija plānota līdz 2023. gada beigām, 2018. gadā veicot iepirkumu procedūru projektēšanas un būvdarbu līguma uzsākšanu 2019. gadā.
Citi projekti
2017. gadā turpinājās darbs pie darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" atbalstāmajām darbībām:
- Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava– Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija;
- Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība;
- Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība;
- Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēmu ieviešana;
- Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija.
Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava–Mangaļi–Ziemeļblāzma modernizācija
Modernizācijas nepieciešamība identificēta posmā Mangaļi–Ziemeļblāzma, kas ir vienceļa posms, kaut arī līnijā Rīga-Skulte, kurā tas atrodas, ir divi paralēli sliežu ceļi. Līdz ar to iecirknis Mangaļi–Ziemeļblāzma ir viena no dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte problemātiskajām vietām. Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava–Mangaļi–Ziemeļblāzma modernizācijas projektā ir paredzēts izbūvēt otro sliežu ceļu šajā posmā, kā arī modernizēt mikroprocesoru centralizāciju ar mērķi uzlabot Rīgas dzelzceļa mezgla pārstrādes spēju, būtiski samazināt mezgla šaurās vietas un paaugstināt efektivitāti. Rīgas dzelzceļa mezgla modernizācijas paredzamās kopējās izmaksas ir 25 miljoni eiro. Projekta īstenošanai ir piesaistīts ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums (85%).
Projektu plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.
Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība
Daugavpils dzelzceļa mezglā pašreizējā tehnoloģiskā procesa apstākļos ir sarežģīti nodrošināt secīgu un vienmērīgu kravu sagatavošanu un nosūtīšanu, kā arī vilcienu kustības organizācijas esošās automātikas ierīces ir tehniski un morāli novecojušas to ilgā ekspluatācijas laika dēļ.
Attīstot Daugavpils dzelzceļa mezgla infrastruktūru, tiks būtiski uzlabotas tajā identificētās problēmvietas, kā arī uzlabota drošība, nodrošinot vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas dzelzceļa infrastruktūras atbilstību tirgus prasībām, ieviešot automātisku un drošu kravas vagonu šķirošanas procesu, likvidējot atkabju kustības nedrošās vietas, kā arī rūpējoties par procesos tieši iesaistītajiem darbiniekiem, būtiski samazinot darba vides radītos draudus.
Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstības paredzamās kopējās izmaksas ir 36,62 miljoni eiro. Projekta īstenošanai ir piesaistīts ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums (85%).
Projektu plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.
Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība
Izbūvējot jaunu pieņemšanas parku Daugavpilī, tiks nodrošināta paaugstinātas efektivitātes dzelzceļa infrastruktūra vilcienu sastāvu, tostarp garu vilcienu sastāvu, pieņemšanai un nosūtīšanai ārpus Daugavpils pilsētas, nodrošinot optimālu procesu vilcienu pieņemšanā, šķirošanā un nosūtīšanā, likvidējot vilcienu maršrutu savstarpējo krustošanos, vilcienu dīkstāvi, samazinot manevru darbu kustības daudzumu, izmešus un atslogojot Daugavpils pilsētas iekšējo dzelzceļa tīklu, tādējādi nodrošinot to drošāku kustību pa ārpuspilsētas savienojošajiem sliežu ceļiem, kā arī uzlabojot pilsētas iedzīvotāju dzīves vidi.
Daugavpils pieņemšanas parka piebraucamo ceļu attīstības paredzamās kopējās izmaksas ir 43,53 miljoni eiro. Projekta īstenošanai ir piesaistīts ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums (85%).
Projektu plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.
Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešana
Vilcienu kustības organizācija patlaban nav automatizēta, procesu nodrošina vairākas atsevišķas sistēmas, un datu apmaiņa to starpā ir ierobežota. Process lielā mērā ir pakļauts subjektīvai lēmumu pieņemšanai, kas rada riskus drošībai. Kustības grafika operatīvo izmaiņu plānošana vēl arvien notiek, izmantojot pieprasījumus faksa vai telegrammas veidā.
Efektīvai vilcienu kustības pārvaldībai ir nepieciešama integrācija starp signalizācijas un sakaru sistēmām, kustības plānošanas un kontroles sistēmām, kas nodrošinās operatīvu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz vilcienu kustības organizēšanu, kā arī ļaus racionālāk plānot vilcienu kustību.
Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēmas ieviešanai tiek plānotas investīcijas 21,3 miljonu eiro apmērā. Sagatavotais projekts 2017. gada beigās tika iesniegts Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai.
Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.
Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija
Turpinot sākto "Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācijas" programmu, arī šajā plānošanas periodā tiek meklētas iespējas paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot ērtus un drošus dzelzceļa pakalpojumus pasažieriem, tostarp uzmanību pievēršot vides pieejamībai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
Paredzētajā projektā plānots modernizēt infrastruktūru 21 stacijā, tostarp izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ierīkojot pasažieru informatīvo un videonovērošanas sistēmu, kā arī attīstot ar pasažieru apkalpošanu saistīto infrastruktūru – gājēju pārejas un drošības barjeras.
Projekta indikatīvās izmaksas ir 24,2 miljoni eiro, tomēr projekta īstenošana ir atkarīga no publiskā finansējuma pieejamības 2016.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā.
Līdzšinējie infrastruktūras attīstības projekti
Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2007.-2013.g.) LDz īstenoja 10 ES Kohēzijas fonda līdzfinansētus projektus, ieguldot dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā un attīstībā 361,6 miljonus eiro. Īstenoti arī divi TEN-T līdzfinansētie projekti, ieguldot dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā un attīstībā 54,9 miljonus eiro. Šajos projektos modernizēta pasažieru infrastruktūra, izbūvēts otrais sliežu ceļš Krustpils-Skrīveru iecirknī, modernizēta Liepājas stacija, izbūvēts maģistrālais datu tīkls, modernizēta Šķirotava un īstenoti citi nozīmīgi projekti. Plašāk ar īstenotajiem projektiem var iepazīties: http://parskati2015.ldz.lv/lv/istenotie-projekti/
Infrastruktūras attīstības ietekme
LDz pārvaldītajā infrastruktūrā ietilpst sliežu ceļi, dzelzceļa stacijas, pieturas punkti, kā arī inženierbūves, elektroapgādes sistēmas, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmas, telekomunikāciju infrastruktūra.
Dzelzceļa infrastruktūra, kas aptver lielāko daļu Latvijas lielo pilsētu un reģionālo centru, dod iespēju sasniegt trīs Latvijas lielākās ostas un veidot starptautiskus savienojumus starp Austrumeiropu, Āziju un Eiropas rietumiem un ziemeļiem. Šos transporta koridorus izmanto lielākoties dažādiem kravu pārvadājumiem, turklāt 2017. gadā tradicionālās beramkravas un lejamkravas papildināja konteinerkravas, kas tiek transportētas no Āzijas uz Eiropu un otrādi.
Līdztekus kravu pārvadājumiem Latvijas dzelzceļa infrastruktūru plaši izmanto pasažieru pārvadājumiem gan iekšzemē, gan starptautiskajā satiksmē ar Krieviju un Baltkrieviju.
Esošais LDz infrastruktūras pārklājums ir uzskatāms par optimālu gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu efektīvai nodrošināšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka attīstās arvien jauni tehnoloģiskie risinājumi un paaugstinās klientu vajadzības, kurām atbilstoši attīstāma arī infrastruktūra. Tādējādi turpmākajos gados īstenojamie attīstības projekti ļaus paaugstināt kopējo Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju kravu pārvadājumu nodrošināšanā, bet efektīvākai pasažieru kustībai nepieciešama saskaņota sadarbība starp Satiksmes ministriju, LDz un AS "Pasažieru vilciens". Būtiski, ka dzelzceļa infrastruktūras plašāka izmantošana pasažieru pārvadājumos uzlabotu sabiedrības kopējo mobilitāti un līdz ar to nodarbinātības, izglītības un citas iespējas.
Netiešā ekonomiskā ietekme
Dzelzceļa infrastruktūra un tās izmantošana nodrošina ne tikai transporta nozares attīstību Latvijā, bet arī dod netiešu ieguldījumu citu nozaru un visas valsts tautsaimniecības attīstībā.
Par to, ka LDz ir nozīmīga ietekme uz valsts kopējo tautsaimniecības izaugsmi, liecina ne tikai ik gadu valsts budžetā vairāku desmitu miljonu eiro apmērā nomaksātie nodokļi, bet arī Latvijas Bankas apkopotā informācija par ārējās tirdzniecības datiem. 2017. gadā LDz loma Latvijas pakalpojumu eksporta nodrošināšanā bija 291 miljona eiro apmērā, no kuriem 243 miljoni eiro bija kravu pārvadājumu segmentā.
Papildus tiešajai ekonomiskajai ietekmei, ko rada valsts budžetā iemaksātie darbaspēka nodokļi, LDz ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī, nodarbinot vairākus tūkstošus cilvēku Latvijas lielākajās pilsētās un reģionālajos centros. Strādājošo atalgojums, kas tiek izlietots ikdienas vajadzībām, iepērkoties un sedzot dažādus maksājumus, rada sekundāru ietekmi un nodrošina ekonomisko aktivitāti plašākā nozaru lokā. Nodrošinot dzelzceļa infrastruktūru starp Latvijas lielākajām pilsētām un reģioniem, LDz kopā ar AS "Pasažieru vilciens" rada iespēju valsts iedzīvotājiem būt mobilākiem, tostarp darbavietas izvēles ziņā nebūt piesaistītiem konkrētai pilsētai vai reģionam. 2017. gada dati liecina, ka viens pasažieris vidēji ik dienu braucis 25 kilometrus ar elektrovilcienu un 95 kilometrus ar dīzeļvilcienu. Tādējādi cilvēkiem ir iespējas iegūt izglītību vai atrast sev piemērotu darbu līdz pat nepilnu 100 kilometru rādiusā ap savu dzīvesvietu.
Kravu pārvadājumu jomā LDz darbība ietekmē arī citu nozares pakalpojumu sniedzēju darbību, piemēram, ostas un termināļus, kas apstrādā kravas to tālākai nosūtīšanai gan pa sauszemi, gan pa jūru.
Attiecībā uz infrastruktūras attīstību LDz īstenotie infrastruktūras modernizēšanas un jaunas infrastruktūras izveides projekti ļauj piesaistīt citu nozaru ekspertus, veicinot to izaugsmi un radot labvēlīgu ietekmi uz valsts ekonomiku. Sagaidāms, ka īpaši nozīmīga ekonomiskā aktivitāte būs dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanas laikā, plānots, ka ap 38% investīciju tiks apgūtas lokāli, izmantojot vietējo darbaspēku, materiālus un tehnoloģijas.
Iepirkumu organizēšana
2017. gads bijis intensīvs LDz Iepirkumu biroja darbiniekiem, kuri organizēja sarežģītus iepirkumud, skaidroja iekšējo normatīvo aktu piemērošanu koncerna darbiniekiem, izteica priekšlikumus vadībai, kā paaugstināt iepirkumu procedūru efektivitāti LDz.
Struktūrvienības darbinieki iesaistījās likumprojekta "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums" izstrādē, sniedzot komentārus, redzējumu, ieteikumus, skaidrojumus un aktīvi piedaloties likumprojekta izstrādes darba grupā, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu tiesiskā regulējuma uzlabošanā un pilnveidošanā arī nacionālā mērogā.
Iepirkumu procedūrās LDz ievēro Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, tostarp arī saistībā ar Zaļā iepirkuma procedūrām. LDz iepirkumu politikā ievēro MK noteikumus Nr.353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", kā arī Zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas vadlīnijas, ko izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
2017. gadā LDz Iepirkumu birojs organizēja 215 iepirkuma procedūras, vairāk nekā 70 procedūrās izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS). Pilnībā birojs īstenojis 148 procedūras, noslēdzot 250 iepirkumu līgumus. LDz arī ir izmantojis iespēju pie īpaši sarežģītu procedūras dokumentu sagatavošanas iepirkumu procedūru iespējamiem pretendentiem piemērot maksu par iepirkumu nolikumu saņemšanu un dalību iepirkuma procedūrā, radot uzņēmumam papildu ieņēmumus 26 403 eiro apmērā.
Līdztekus iepirkumu procedūru organizēšanai un līgumu slēgšanai, LDz Iepirkumu biroja darbinieki strādājuši pie iepirkumu procesa uzlabošanas, kā galveno mērķi izvirzot birokrātiskā sloga samazināšanu, efektīvu iepirkumu procesos veicamo uzdevumu koordinēšanu, optimizējot administratīvos un laika resursus to saprātīgam un lietderīgam izlietojumam uzņēmuma interesēs, kā arī darbinieku kompetences uzlabošanu.
VAS “Latvijas dzelzceļš” piedāvā iepazīties ar uzņēmuma ilgtspējas pārskatu par 2017.gadu. Pārskats sagatavots, balstoties uz starptautiski atzītajām GRI vadlīnijām.
Informācija par pārskatu
Būtisko aspektu identificēšana,
ietekmes pušu iesaiste
