LDz kā viens no Latvijā un Baltijā vadošajiem transporta, loģistikas un infrastruktūras uzņēmumiem darbojas sasaistē ar citiem tirgus dalībniekiem un sadarbības partneriem, tāpēc, izstrādājot pirmo GRI ilgtspējas pārskatu, 2016. gadā tika identificēts uzņēmuma ietekmes pušu loks. Tas LDz dod skaidrību un vīziju, kā sekmīgāk darboties nozarē un veicināt gan savu, gan valsts ekonomisko izaugsmi. Gatavojot pirmo GRI vadlīnijās balstīto pārskatu, LDz apzināja ietekmes puses – piegādātājus, klientus un citus partnerus, noskaidroja viņu skatījumu uz aktuālajām LDz darbības jomām un izveidoja "ietekmes pušu radaru", precizējot attiecību mehānismu ar katru no ietekmes pusēm.

LDz ir 100% valstij piederošs uzņēmums, un tā darbību pārrauga Satiksmes ministrija. Abu pušu attiecības regulē LR likumdošana – Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi, taču ļoti cieša ir arī ikdienas sadarbība ar ministriju kā ar nozari pārraugošo institūciju.

LDz sadarbojas arī ar citiem nozares kopējo attīstību veidojošiem dalībniekiem – nozares asociācijām, ostu pārvaldēm un citām organizācijām.

Būtiska ietekmes puse ir Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība (LDzSA), jo LDz ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī, turklāt uzņēmumam ir spēcīgas sociālā dialoga tradīcijas. Ar LDzSA ir noslēgts daudzgadu līgums, kas regulē savstarpējās attiecības, kā arī ir spēkā koplīgums jeb vienošanās starp darba devēju un arodbiedrību, lai garantētu nodarbināto tiesību ievērošanu. Koplīgums paredz papildu labumus un priekšrocības ikvienam LDz koncerna darbiniekam atkarībā no darba stāža, ģimenes stāvokļa, darba slodzes, iesaistes jauno speciālistu apmācībā un citiem faktoriem. Lai saņemtu papildu labumus, darbiniekam nav obligāti jābūt LDzSA biedram.

Tāpat nozarē būtiskas ir attiecības ar klientiem, kas LDz gadījumā ir kravu un pasažieru pārvadātāju uzņēmumi. Savstarpējo sadarbību ar tiem regulē infrastruktūras maksas noteikšanas metodika, kas definē abu pušu finansiālās saistības. LDz, plānojot infrastruktūras modernizācijas un attīstības projektus, ņem vērā nozares vajadzības un intereses, savlaicīgi iesaistot visas puses diskusijā par plānotajiem attīstības projektiem.

Attiecības ar piegādātājiem regulē Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, jo LDz ir 100% valsts kapitālsabiedrība. Gan Uz iepirkumu procedūrās, gan citādi izvēlētiem preču un pakalpojumu piegādātājiem attiecas LDz izstrādātie Sadarbības partneru biznesa ētikas pamatprincipi.

LDz ir vairāki partneri nevalstiskajā sektorā, un sadarbība ar šīm ietekmes pusēm tiek īstenota, piedaloties to pārvaldes struktūrās, iesaistoties konkrētās aktivitātēs un projektos, kā arī savstarpējo konsultāciju līmenī.

LDz ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar ievērojamu nodarbināto skaitu un valsts un pašvaldību budžetā iemaksāto nodokļu apjomu, tāpēc uzņēmumam ir svarīgi veidot un uzturēt labas attiecības ar ārējām ietekmes pusēm un atbildīgi izturēties pret to iniciatīvām. 2017. gadā LDz turpināja piedalīties dažādās ārējās iniciatīvās, tādējādi veicinot atbildīgu komercpraksi un tiecoties uz labāku korporatīvo pārvaldību.

Jau otro gadu Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta rīkotajā Ilgtspējas indeksā LDz saņēma Zelta kategorijas novērtējumu par uzņēmuma paveikto ilgtspējas jomā. Pirmo reizi šāda līmeņa novērtējums saņemts 2016. gadā, iepriekš uzņēmums vairākus gadus bija Sudraba kategorijā. LDz meitassabiedrība SIA "LDz Cargo" 2017. gadā iekļuva Sudraba kategorijā, meitasuzņēmums SIA "LDz ritošā sastāva serviss", kurš Ilgtspējas indeksa novērtējumā piedalījās pirmo reizi, - Bronzas kategorijā. Dalību Ilgtspējas indeksā LDz plāno arī 2018. gadā, tostarp arī uzlabojot tajā jau iesaistīto meitassabiedrību sniegumu.

LDz piedalījās Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētajā "Atbildīga biznesa nedēļā", 2017. gadā daloties pieredzē par LDz Ideju bankas kā darbinieku motivāciju, lojalitāti un aktīvu iesaisti uzņēmuma attīstībā veicinoša instrumenta ieviešanu.

2017. gadā LDz iesaistījās Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pilotprojektā par uzņēmumu korporatīvās pārvaldības izvērtējumu, kas tiek veikts visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus un kura rezultāti būs pieejami 2018. gadā.

Līdzās pašu organizētajiem lietišķajiem pasākumiem LDz arī regulāri piedalās citu partneru organizētās konferencēs un semināros, iesaistās diskusijās par nozarei un tautsaimniecībai nozīmīgiem jautājumiem. 2017. gadā nozīmīga daļa laika veltīta dažādu transporta un loģistikas nozares jautājumu izskatīšanai un diskusijai par tiem gan ar nozares asociāciju pārstāvjiem, gan valsts institūcijām. Īpaši būtiskas diskusijas bijušas par vairākiem ar dzelzceļa infrastruktūru saistītiem jautājumiem, tostarp LDz Saeimā, Ministru kabinetā un dažādos nozares diskusiju formātos sniedzis informāciju un iepazīstinājis ar savu pozīciju dzelzceļa tīkla elektrifikācijas, Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna, daudzgadu līguma un dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas jautājumos.

Uzņēmums arīdzan aktīvi iesaistās uzņēmējdarbības organizāciju darbā plašāku jautājumu risināšanā, tostarp sniedzot savu viedokli un daloties pieredzē nodokļu politikas, darba tirgum atbilstošas izglītības, starptautisko ekonomisko attiecību attīstības un citos jautājumos. Ņemot vērā dzelzceļa nozares starptautisko dabu un pārrobežu attīstības perspektīvas, LDz ir aktīvi iesaistījies gan Eiropas Savienības dzelzceļa nozares organizāciju, gan NVS valstu nozares organizāciju darbā. Turklāt uzņēmuma prezidents Edvīns Bērziņš 2017. gada nogalē tika apstiprināts Starptautiskās dzelzceļu savienības Eiropas reģiona Vadības komitejā, un ir vienīgais pārstāvis no Baltijas valstīm.

Apzinoties savu lomu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, LDz kā viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem valstī, iesaistās caurskatāmas, atbildīgas un uz savstarpēju sadarbību balstītas uzņēmējdarbības vides veidošanā. Lai to īstenotu, svarīga ir sadarbības partneru viedokļu un priekšlikumu uzklausīšana, aktīva diskusija un sava viedokļa un interešu aizstāvēšana. Tas iespējams, līdzdarbojoties dažādās nevalstiskajās organizācijās, kas tieši vai netieši saistītas ar dzelzceļa nozari un labās prakses veicināšanu uzņēmējdarbības vidē.

Biedra statusā LDz darbojas un savas intereses aizstāv vairākās nacionāla mēroga nevalstiskajās organizācijās, tostarp Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā (LTBA), Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), Latvijas-Ķīnas Biznesa padomē, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtā un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtā.

LDz ir pārstāvēts vairāku organizāciju vadībā, tostarp LDz prezidents Edvīns Bērziņš ir LDDK viceprezidents un šīs organizācijas veidoto Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Kazahstānas Lietišķās sadarbības padomju līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses. E.Bērziņš ir arī LTRK prezidija un padomes loceklis un nozares vadošās asociācijas LTBA valdes loceklis. LDz viceprezidents Ainis Stūrmanis ir LTRK Transporta infrastruktūras komitejas priekšsēdētājs, viceprezidents Aivars Strakšas līdzdarbojas LTRK Nacionālās stratēģijas padomē.

Latvijas tranzīta biznesa asociācija (LTBA)

LDz ir šīs organizācijas biedrs, un LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš ir LTBA valdes loceklis kopš 2016. gada. Asociācija apvieno nozares dalībniekus (infrastruktūras pārvaldītāji, pārvadātāji, ostās strādājoši uzņēmumi, loģistikas uzņēmumi u.c.), kuri kopīgi risina nozares attīstībai nozīmīgus jautājumus. 2017. gadā asociācijas sēdēs norisinājušās diskusijas par vairākiem ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību un uzturēšanu būtiskiem jautājumiem, tostarp Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu, Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna izstrādi un tajā ietveramajiem jautājumiem, publiskās dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas aprēķina kārtību un maksas apmēru, kā arī visas transporta un loģistikas nozares jauno tirgu apguves iespējām un loģistikas piedāvājumu attīstību.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK)

LDz ir LDDK biedrs kopš 1996. gada, LDz valdes priekšsēdētājs E.Bērziņš ir LDDK viceprezidents kopš 2016. gada, tādējādi būdams arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes loceklis. E.Bērziņš ir arī LDDK veidoto sadarbības formātu – Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Kazahstānas Lietišķās sadarbības padomju un Transporta un sakaru nozares trīspusējās sadarbības padomes – līdzpriekšsēdētājs. 2017. gadā LDz piedalījies LDDK organizētajās valsts nodokļu politikas apspriešanas diskusijās, diskutējis ar LDDK biedriem par dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanu, kā arī veicinājis starptautisko sadarbību ar Austrumeiropas un Vidusāzijas valstu uzņēmumiem, piedalījies starptautisko organizāciju divpusējās tikšanās un diskutējis par kopējiem tautsaimniecības attīstības mērķiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)

LDz ir LTRK biedrs kopš 2014. gada, LDz valdes priekšsēdētājs E.Bērziņš ir LTRK padomes un prezidija loceklis kopš 2015. gada. 2016. gadā uzņēmums iniciēja Transporta infrastruktūras komitejas izveidi LTRK, tādējādi sekmējot nozares diskusiju platformas izveidi, gan izskatot nozarei būtiskus attīstības jautājums, gan izstrādājot LTRK prezidija apstiprinātas Transporta un loģistikas infrastruktūras pārvaldības pamatnostādnes. 2017. gadā LDz piedalījies gan ar transporta un loģistikas nozari, gan dažādu citu komercdarbības vidi ietekmējošu un regulējošu normatīvo aktu apspriešanā, tostarp LTRK Nacionālās stratēģijas padomes ietvaros piedalījies jauno nodokļu politikas pamatnostādņu un saistīto likumprojektu izskatīšanā un apspriešanā.

Par būtiskāko 2017. gada sadarbības projektu uzskatāma LTRK organizētā Latvijas uzņēmēju dalība "Astana EXPO 2017" Kazahstānas galvaspilsētā. LDz bija viens no vadošajiem Latvijas paviljona dalībniekiem, kā arī izstādes laikā 2017. gada jūlijā notiekošās Transporta un loģistikas nedēļas organizators.

Latvijas-Ķīnas Biznesa Padome

LDz ir organizācijas biedrs kopš 2015. gada, un tās ietvaros izmanto organizācijas izveidotos kontaktus un sarunu mehānismus sadarbības veicināšanai ar Latvijas transporta un loģistikas nozares attīstībai nozīmīgo Ķīnas tirgu un tā dalībniekiem. 2017. gadā norisinājusies informācijas apmaiņa par būtiskākajām norisēm Ķīnas iekšējos procesos, kas ietekmē sadarbību ekonomiskajos aspektos.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts

LDz ir institūta korporatīvais biedrs kopš 2016. gada un iesaistās tās darbībā, piedaloties ikgadējā Ilgtspējas indeksa izvērtējumā, gadu no gada uzlabojot savu sniegumu tajā, kā arī piedalās institūta organizētajos labās prakses apmaiņas pasākumos (semināri, apmācības, Atbildīga biznesa nedēļa). 2017. gadā uzņēmuma speciālisti dalījās LDz Ideju bankas izveides pieredzē gan Atbildīga biznesa nedēļas laikā, gan institūta un Valsts darba inspekcijas kopīgi rīkotos semināros darba devējiem.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts

LDz ir institūta korporatīvais attīstības biedrs kopš 2016. gada un piedalās tā organizētajos labās prakses apmaiņas pasākumos Latvijā un ārvalstīs, augstākā līmeņa vadības apmācībās, publiskos semināros un konferencēs. 2017. gadā uzņēmums pieteicās dalībai institūta veidotajā korporatīvās pārvaldības izvērtējumā, kas tiek vienlaikus veikts 15 Baltijas uzņēmumos. Izvērtējums noslēgsies 2018. gada vidū, kad būs iespēja iepazīties ar tā rezultātiem, rekomendācijām un salīdzinošo analīzi.

Latvijas Dzelzceļnieku biedrība (LDzB)

LDz ir biedrības juridiskais biedrs kopš 2003. gada. Biedrība apvieno vairāk nekā 1000 Latvijas dzelzceļa nozares profesionāļu, un LDz dalība tajā ir likumsakarīga, ņemot vērā lielo tajā pārstāvēto nozares dalībnieku skaitu. Uzņēmums iesaistās biedrības organizētajās aktivitātēs dzelzceļa inženieriem, kā arī dažādās dzelzceļnieku kopienas stiprināšanas sabiedriskajās aktivitātēs. 2017. gadā LDzB Inženiertehniskā apvienība rīkoja dzelzceļa inženieru dienas, iesaistot biedrības dalībniekus ideju izstrādē LDz Ideju bankai. Ideju banka saņēma piecas praktiskas un tehniski īstenojamas idejas, kuru realizēšana tiek izvērtēta.

LDz ir iesaistījies vadošajās Eiropas Savienības dzelzceļa organizācijās – Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienā (CER), Starptautiskajā dzelzceļu savienībā (UIC), Starptautiskajā dzelzceļa transporta komitejā (CIT) un Starptautiskajā dzelzceļu policijas un drošības dienestu sadarbības organizācijā (COLPOFER). Tāpat aktīva sadarbība tiek īstenota ar NVS valstu organizācijām, jo liela daļa LDz veikto kravu pārvadājumu ir saistīti ar šī reģiona valstīm, kā arī tiek stiprināta sadarbība ar Āzijas reģiona valstīm.

Starptautiskās sadarbības sekmēšana bija viens no galvenajiem LDz darbības fokusiem 2017. gadā.

Koordinē sadarbību aktuālajos jautājumos starp dzelzceļiem pasaules līmenī, veicinot dzelzceļu sistēmu saskaņotu darbību. Organizācija apvieno 194 biedrus no visas pasaules. UIC izstrādā standartus un veicina inovāciju attīstību dzelzceļā. Organizācijas dalībnieki regulāri tiek informēti par galvenajām norisēm, dokumentāciju un jaunām regulām, kas ļauj paredzēt tiesiskās un tehniskās izmaiņas nozarē. Dalība organizācijā dod iespēju šos jauninājumus savlaicīgi plānot un integrēt biznesa vadības procesos. LDz patlaban ir iesaistījies darba grupās, kurās tiek risināti drošības, statistikas un dokumentācijas jautājumi, kā arī dzelzceļa datu apmaiņas RailTopoModel izstrādē, kam var būt svarīga loma, harmonizējot tīkla pārskatus. Divas reizes gadā LDz piedalās UIC Ģenerālajā asamblejā un Drošības kongresā.

Ievērojams sasniegums Latvijai ir LDz prezidenta E.Bērziņa apstiprināšana UIC Vadības komitejas locekļa amatā 2017. gada decembrī. Darbs Vadības komitejā dod iespēju LDz veicināt Latvijas un Baltijas reģiona atpazīstamību, sadarbojoties ar lielākajiem Eiropas dzelzceļiem, paust LDz pozīciju atbilstoši Latvijas transporta nozares interesēm un rast jaunas attīstības iespējas.

UIC darba programmas galvenie jautājumi ir Eiropas dzelzceļu tīkla koridoru attīstība, Eiropas – Āzijas transporta koridora attīstība, finansējums infrastruktūras attīstībai, dzelzceļu digitalizācija un ērta, savienota mobilitāte. Turpinās darbs pie vienotu standartu izstrādes, pētniecības un ilgstpējīgas attīstības programmām, kā arī drošības jautājumiem. 2017. gadā tika pabeigta projektu vadības rokasgrāmata, kas brīvi pieejama UIC biedriem, kā arī tika pabeigts kvalitātes vadības sistēmas QMS (Quality Management System) pilotprojekts Eiropas reģionā. Pilotprojektā piedalījās 11 UIC biedru organizācijas. Turpmāko divu gadu laikā notiks QMS ieviešana arī pašā UIC organizācijā un pārējo biedru organizāciju vidū.

Apvieno Eiropas dzelzceļu infrastruktūras uzņēmumus, kā arī pārvadātājus. CER pārstāv savu biedru intereses ES politikas veidošanā, galvenokārt, lai atbalstītu un veicinātu efektīvāku uzņēmējdarbības un normatīvo vidi nozarē. Patlaban organizācijā kopā ir vairāk nekā 70 biedru un partneru. LDz strādā CER asistentu darba grupās, vides jautājumu un infrastruktūras, muitas, juridisko jautājumu, pasažieru un kravu pārvadājumu, aplikācijas TAF TSI izstrādes (aplikācija nodrošina standartizētu informācijas apmaiņu reālā laikā starp pārvadājumu procesā iesaistītiem dzelzceļa uzņēmumiem, piemēram, par kavējumiem, atceltiem reisiem un nokavētiem savienojumiem) un personāla direktoru darba grupās.

2017. gada nogalē LDz prezidents Edvīns Bērziņš tika vienlaikus apstiprināts gan UIC, gan CER Vadības komitejās, tādējādi gūstot iespēju aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības dzelzceļa nozares politikas apspriešanā.

Galvenās CER un dzelzceļa nozares prioritātes ir Ceturtās dzelzceļa pakotnes Tehniskā pīlāra ieviešana, Eiropas dzelzceļu sadarbība biļešu sistēmas un datu apmaiņas jomā, inovācijas un digitalizācijas attīstība, tostarp signalizācijas sistēmu un automātiski vadāmu vilcienu jomā, kā arī jaunu kravu koridoru attīstība un intermodalitātes nosacījumu uzlabošana.

2017. gada beigās pieņemts lēmums LDz iesaistīties arī Eiropas Komisijas izveidotās infrastruktūras pārvaldītāju un būtisko funkciju veicēju platformas PRIME darbībā. Dalība PRIME ir saistoša visiem Eiropas infrastruktūras pārvaldītājiem, tajā jāiestājas ne vēlāk kā līdz 2018. gada beigām.

PRIME uzsāka darbību 2013. gadā ar mērķi izveidot vienotu infrastruktūras pārvaldītāju pārrobežu sadarbības platformu, lai attīstītu Eiropas dzelzceļu tīklu. Tas ietver sadarbību pamattīkla koridoru, dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru izveidē un Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) ieviešanas plāna īstenošanā, kā arī dalīšanos pieredzes un labās prakses apmaiņā. PRIME darbībā iesaistās arī Eiropas Komisija, lai nepastarpināti komunicētu ar dzelzceļu uzņēmumiem un identificētu nozares problēmas, kopīgiem spēkiem strādājot pie risinājumiem.

PRIME ietvaros divas reizes gadā tiek rīkotas vadības līmeņa plenārsēdes, kā arī notiek darbība vairākās apakšgrupās ekspertu līmenī (digitalizācija, finanšu jautājumu, vienotu darbības rādītāju jeb nozares KPI noteikšanas, tiesību aktu, drošības, maksas iekasēšanas, sadarbības ar regulatoru u.c. jomās). LDz ir iespēja piedalīties darba grupās, sniegt savu redzējumu un paust pozīciju sev svarīgos jautājumos, tātad piedalīties arī Eiropas Savienības dzelzceļu politikas veidošanā. LDz ļoti svarīga ir iesaistīšanās jaunajos transporta koridoros, un transporta koridoru attīstība ir viens no galvenajiem PRIME darba kārtības jautājumiem.

Palīdz dzelzceļiem ieviest starptautiskā dzelzceļa transporta likumus. CIT izstrādā un uztur informāciju par juridiska satura publikācijām un dokumentiem, kas saistīti ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, standartizē līgumiskās attiecības starp klientiem, pārvadātājiem un infrastruktūras pārvaldītājiem, kā arī pārstāv pārvadātāju intereses sarunās ar likumdevējiem. Eiropas Savienības dzelzceļu aģentūra (EURA) nodarbojas ar Eiropas Savienības direktīvu un tiesību aktu ieviešanas jautājumiem. No 2019. gada aģentūra būs Eiropas autorizēta iestāde, kas izsniegs vienotus ES drošības sertifikātus pārvadātājiem un izdos atļaujas darbībai vairāk nekā vienā valstī. Šajā organizācijā ir iesaistījušies LDz meitasuzņēmuma SIA "LDz Cargo" pārstāvji, piedaloties CIT/OSJD (CIT/Dzelzceļu sadarbības organizācijas) darba grupā par CIM/SMGS pavadzīmi, kā arī divas reizes gadā piedaloties Ģenerālajā asamblejā.

Apvieno dzelzceļa uzņēmumu un dzelzceļa policijas spēkus, lai veidotu kopīgu pieeju drošībai Eiropas dzelzceļu sistēmā. Organizācijas kopīgais uzdevums ir aizsargāt cilvēkus, īpašumus un aktīvus dzelzceļa teritorijā no graujošām un noziedzīgām darbībām. LDz eksperti šajā organizācijā piedalās darba grupās "Aizsardzība pret terorisma aktivitātēm" un "Kiberdrošība", kurās tiek risināti jautājumi par rīcību terora akta vai draudu gadījumos, notiek pieredzes apmaiņa par labāko daudzpusējo sadarbību ar varas pārstāvjiem un citām dzelzceļa kompānijām, kā arī risināti ar IT drošību saistīti jautājumi. Divas reizes gadā notiek lielās konferences, kurās piedalās arī LDz pārstāvji.

Ceturtās dzelzceļa pakotnes Tehniskā pīlāra stāšanās spēkā Eiropas dzelzceļu aģentūru nomaina Eiropas Savienības dzelzceļu aģentūra. Aģentūra nodarbojas ar Eiropas Savienības direktīvu un tiesību aktu ieviešanas jautājumiem.

No 2019. gada aģentūra būs Eiropas autorizēta iestāde, kas izsniegs vienotus ES drošības sertifikātus pārvadātājiem, izdos atļaujas darbībai vairāk nekā vienā valstī, veiks ERTMS infrastruktūras grantu pirmspārbaudi.

Dzelzceļu sadarbības organizācija attīsta sadarbību dzelzceļa transporta jomā, veidojot vienotu dzelzceļa telpu Eirāzijas reģionā un paaugstinot transkontinentālo pārvadājumu konkurētspēju. OSJD ir 28 dalībvalstis, septiņi dzelzceļi novērotāju statusā un 40 uzņēmumi pievienoto (asociēto) uzņēmumu statusā. Organizācijas struktūra sastāv no piecām komisijām un divām darba grupām, LDz eksperti regulāri piedalās komitejas organizētājās darba grupu un komisiju sanāksmē, kā arī ikgadējā Ģenerāldirektoru konferencē un Ministru sanāksmes sesijā. Pēc rotācijas principa LDz organizē arī komitejas sanāksmes Latvijā, 2017. gadā Latvijā notika ETT (vienotā tranzīta tarifa) sanāksme un SMGS 2. pielikuma sanāksme par kravu stiprināšanas noteikumiem. Šie pasākumi pulcēja dzelzceļu ekspertus no vairākām OSJD dalībvalstīm darbam ar dokumentiem un ekspertu viedokļu apmaiņai aktuālās sadarbībās tēmās.

Koordinē 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa administrāciju darbu. Organizācijā patlaban ir 18 dalībvalstis. Organizācijas dalībnieki savstarpēji risina gan operatīvos, gan nākotnes sadarbības jautājumus. CSŽT sastāv no deviņām komisijām, 15 darba grupām un piecām ekspertu grupām dažādās jomās. Savas darbības laikā CSŽT ir sagatavojusi vairāk nekā 260 nolīgumu, noteikumu, instrukciju un citu normatīvo dokumentu, kuri vērsti uz dzelzceļu kravu un pasažieru pārvadājumu attīstību un tehnoloģisko vienotību.

2017. gada rudenī Rīgā pēc septiņu gadu pārtraukuma norisinājās 67. Dzelzceļa transporta padomes sēde. Padomes sēde ir CSŽT nozīmīgākais pasākums, kurš notiek divas reizes gadā un kurā visu dalībvalstu dzelzceļu vadītāji kopīgi pieņem lēmumus, kas saistīti ar risinājumiem dzelzceļa ekspluatācijas jomā un tarifiem kravas vagonu izmantošanā. Divu dienu pasākumā, kas norisinājās Rīgā, piedalījās ap divsimt dalībniekiem – tostarp Krievijas, Baltkrievijas, Centrālāzijas valstu, Irānas un citu organizācijas dalībvalstu dzelzceļu vadītāji.

Galvenais darbības mērķis ir Transsibīrijas maģistrāles pārvadājumu apjoma palielināšana un kravu pārvadājumu Āzija – Eiropa attīstīšana, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru. Attīstot pārvadājumus Latvijas tranzīta koridorā, 2017. gadā LDz sadarbībā ar partneriem organizēja testa vilcienu Jivu – Rīga, kurš savu ceļu līdz Rīgai mēroja, izmantojot Transibīrijas maģistrāli. KSTP velta lielu uzmanību konteinervilcienu attīstībai, katru gadu organizējot ekspertu sanāksmes, kurās tiek pārrunāta arī LDz meitasuzņēmumu organizēto konteinervilcienu "Baltika Tranzīts" un "Zubr" aktuālā situācija un attīstības plāni. KSTP apvieno dzelzceļa uzņēmumus, ostas, kuģošanas kompānijas, valsts institūcijas, operatorus un ekspeditorus.

LDz biedra statusā iesaistīts arī šādās organizācijās:

• Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrība
• Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācija
• Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas
• Latvijas Telekomunikāciju asociācija
• Starptautiskā muzeju padome
• Latvijas Muzeju biedrība