LDz pienākums ir ne tikai rūpēties par dzelzceļa infrastruktūru Latvijā, bet arī gādāt par nozares vēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm un sabiedrības izglītošanu gan par dzelzceļa vēsturi, gan par drošu uzvedību dzelzceļa tuvumā.

Lai izglītotu iedzīvotājus par drošību dzelzceļa tuvumā un tā šķērsošanas laikā, LDz ik gadu rīko informatīvās kampaņas, kas notiek trīs posmos – pavasarī, vasaras noslēgumā un pirms ziemas iestāšanās – laikā, kad diennakts tumšais laiks kļūst garāks par gaišo. 2017. gada 2. jūnijā LDz atklāja kampaņu "Atmet telefonu un dzīvo!". Tā sasaucās ar Starptautiskās Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienas tēmu – viedierīču lietošana dzelzceļa tuvumā. Pagājušā gada kampaņas mērķis bija informēt iedzīvotājus par mobilo viedierīču bīstamību, ja tās tiek lietotas dzelzceļa šķērsošanas laikā. Gatavojoties kampaņai, LDz sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veica iedzīvotāju aptauju, noskaidrojot viņu paradumus sliežu šķērsošanas laikā. Aptaujā atklājies, ka dzelzceļa šķērsošanu, vienlaikus runājot pa telefonu, par riskantu uzskata 86% Latvijas iedzīvotāju. Tajā pašā laikā teju trešdaļa iedzīvotāju novērojuši, ka "citi" cilvēki šādi rīkojas bieži.

LDz ir izstrādāta un apstiprināta Dāvinājumu (ziedojumu) politika, kuras īstenošanu uzrauga Mārketinga komunikācijas projektu komisija. Saskaņā ar šo politiku LDz ik gadu sniedz atbalstu dažādām organizācijām izglītības, veselības aizsardzības, vides aizsardzības, zinātnes, kultūras, mākslas un sporta jomā. Dāvinājumu (ziedojumu) politika neparedz atbalstu politiskām un reliģiskām organizācijām, organizācijām ar neskaidru reputāciju, kā arī individuālu fizisku personu projektiem.

LDz gan atbalsta dažādus projektus, gan sniedz finansiālu atbalstu dažādām organizācijām, kas palīdz grūtos dzīves brīžos nonākušiem cilvēkiem. 2017. gadā finansiāls atbalsts sniegts nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds", biedrībai "Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija", nodibinājumam "Nedzirdīgo invalīdu atbalsta fonds "Klusums"", Latvijas Audžuģimeņu biedrībai, biedrībai "Cerību spārni", kā arī citām organizācijām. Starp ilggadējiem projektiem ir arī Vienības velobrauciens, Rīgas "Dinamo" un Latvijas Dzelzceļa kauss, Lielā talka, "Latvijas lepnums" un citi projekti.

Informācija par atbalstītajiem projektiem katrā no jomām ir pieejama LDz mājaslapā. Pēdējos gados pārvadājumu apjomu un ieņēmumu samazinājuma ietekmē LDz veikto ziedojumu un sadarbības projektu apmēri ir samazinājušies, fokusējoties uz mērķtiecīgiem sadarbības projektiem.

2018. gada sākumā, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, veiktas izmaiņas Dāvinājumu (ziedojumu) politikā, saskaņā ar kurām LDz turpmāk sniegs atbalstu izglītības un zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās palīdzības, kā arī vides aizsardzības veicināšanas projektiem. Tāpat ir papildināts to organizāciju definējums, kuras netiek atbalstītas. Tās ir organizācijas ar neskaidru reputāciju, kā arī tādi potenciālie partneri, kuriem nodokļu parāda kopsumma projekta izskatīšanas laikā pārsniedz 150 eiro. Tāpat Dāvinājumu (ziedojumu) politika netiek attiecināta uz organizācijām, kuras nav pienācīgi pildījušas līdzšinējo projektu saistības, kuros saņemts atbalsts no LDz.

LDz kopš 2016. gada darbojas Latvijas dzelzceļa" Koncerna Krāpšanas novēršanas politika un saistībā ar to ir pieņemtas Krāpšanas risku izvērtēšanas vadlīnijas.

2017. gada 6. aprīlī Prezidentu padomē ir apstiprināti "Latvijas dzelzceļš" koncerna Sadarbības partneru biznesa ētikas pamatprincipi. Dokumentā ir noteikti sadarbības principi, kādi jāievēro uzņēmuma sadarbības partneriem, kuri slēdz līgumus ar LDz. Pamatprincipi paredz noteiktu rīcību saistībā ar darba vidi, nodokļiem un komercdarbības atļaujām, godīgas komercprakses un labas pārvaldības īstenošanā. Informācija par sadarbības partneru ētiku ir pieejama gan LDz ārējā lapā, gan arī intranetā un atsauce uz atbilstību šim dokumentam tiek iekļauta visos LDz slēgtajos līgumos ar uzņēmuma partneriem.

LDz ir ieviestas vairākas iespējas, kā sabiedrība, sadarbības partneri un darbinieki var ziņot par jautājumiem, kas viņus satrauc. Par iespējamu krāpšanas, korupcijas vai interešu konflikta gadījumu izvērtēšanu atbildīgs ir LDz Krāpšanas novēršanas vadītājs, kas ir arī Drošības direkcijas direktors. Sadzīvisku sūdzību vai pretenziju pieņemšana saistībā ar uzņēmuma darbības jomu ir LDz Klientu attiecību nodaļas kompetencē.

Ar sūdzībām vai vēstulēm oficiālā formā iespējams vērsties arī konkrētā LDz direkcijā vai struktūrvienībā.

LDz Klientu attiecību nodaļa pieņem divu veidu pieteikumus - konsultācijas un pretenzijas. Visbiežāk saņemtās pretenzijas ir par apgaismojuma problēmām, nenotīrītiem peroniem, kā arī dzelzceļa pārbrauktuvju stāvokli. Klientu attiecību nodaļa saņem pretenzijas arī par pasažieru pārvadājumiem un problēmām to organizācijā. Šādas sūdzības tiek nodotas izskatīšanai AS "Pasažieru vilciens" , kas nodrošina iekšzemes pasažieru pārvadājumus, vai SIA "LDz Cargo", kas nodrošina starptautiskos pasažieru pārvadājumus.

Ikdienas uzziņas klientiem, piemēram, pasažieru pārvadājumu jautājumos (biļešu iegāde, vilcienu atiešanas laiki, bagāžas pārvadāšanas nosacījumi u.c.), tiek sniegtas ar ārpakalpojuma starpniecību. 2017. gadā to uz iepirkuma pamata snieguši uzņēmumi "Lattelecom" un "Transcom WorldWide Latvia", kas kopā gada laikā apkalpojuši 108 870 zvanus.

100% LDz kapitāldaļu pieder valstij, un tās pārvalda Satiksmes ministrija. Uzņēmuma daļas nav ne privatizējamas, ne arī atsavināmas – to paredz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums. Lēmumi, kas skar uzņēmuma darbību un finanses, saskaņā ar likumu tiek saskaņoti ar LDz padomi un akcionāru - Satiksmes ministriju. LDz padome ir iecelta 2016. gadā šādas institūcijas atjaunošana samazina iespēju politiski ietekmēt lēmumu pieņemšanu uzņēmumā.

LDz ir sagatavojis vidēja termiņa darbības stratēģiju, kas 2018. gadā tiks saskaņota ar atbildīgajām institūcijām. Vienlaikus Satiksmes ministrija saskaņā ar Dzelzceļa likuma prasībām izstrādā Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, un uz tā bāzes noslēdzams daudzgadu līgums starp Satiksmes ministriju un LDz, piecu gadu perspektīvā paredzot nosacījumus dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, attīstībai un LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Kad šie dokumenti stāsies spēkā, politiskās ietekmes un citu veidu ietekmes riski būs vēl vairāk minimizēti.

LDz piederošā infrastruktūra atrodas uz uzņēmuma akcionāram (valstij) piederošas zemes. Būvējot jaunu infrastruktūru, valsts nodrošina zemes atsavināšanas procedūru, ja tas nepieciešams. Valsts kā zemes īpašnieks apzinās tās izmantošanu dzelzceļa infrastruktūras vajadzībām, tāpēc nevar uzskatīt, ka LDz infrastruktūra radītu apgrūtinājumu pilnvērtīgi izmantot zemes īpašniekam savu zemi.

Dzelzceļa infrastruktūru izmanto arī cilvēki, kuriem ir pārvietošanās grūtības – personas ar īpašām vajadzībām. Tas mudina LDz domāt par risinājumiem, kā atvieglot pārvietošanos pa stacijām, peroniem, kā arī iekļūšanu vilcienā un izkļūšanu no tā.

Lai pārvietotos ar vilcienu, personām ar ierobežotām pārvietošanās iespējām (PRM) ir iespēja pieteikt mobilā pacēlāja pakalpojumu, kā arī pieteikt ratiņkrēslu, ja tāds nepeiciešams, lai nokļūtu no perona stacijā. Pakalpojums ir pieejams deviņās stacijās: Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē II, Jelgavā, Krustpilī, Dubultos, Saulkrastos, Siguldā un Vaivaros.

PRM pieteikumu skaitam ir tendence pieaugt, turklāt 2017. gadā saņemts pieteikumu rekordskaits - 226, no kuriem 201 pieteikums bija iekšzemes vilcienu satiksmē, 25 pieteikumi - starptautisko vilcienu satiksmē. Viens no pieteikumu skaita pieauguma skaidrojumiem ir personu ar invaliditāti nodarbinātības palielināšanās, un dzelzceļa infrastruktūra tiek izmantota, lai nokļūtu uz darbu un mājup.

Kopumā pieteikumu skaits salīdzinājumā ar 2016. gadu ir pieaudzis par 38%, un vidēji mēnesī 2017. gadā saņemti 18 pieteikumi. Visvairāk pieteikumu saņemts par pacēlāja izmantošanu Rīgas pasažieru stacijā (199), 87 pieteikumi bijuši Dubultos, 34 - Vaivaros. Pakalpojumu gada laikā kopumā izmantojuši 56 klienti. 2017. gadā arī saņemti ierosinājumi saņemt PRM pakalpojumu stacijās, kur pagaidām tas netiek nodrošināts.