LDz ir valsts kapitālsabiedrība, un 100% tās daļu pieder valstij. Valsts kapitāla daļu pārvaldītājs ir Satiksmes ministrija.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu 2016.gadā tika izveidota LDz padome. Tā ir pakļauta akcionāru sapulcei, savukārt padomei pakļauta LDz valde.

Uzņēmuma operatīvo jautājumu pārvaldību nodrošina Prezidentu padome, kuras sastāvā ir LDz prezidents un trīs viceprezidenti, un ikviens no viņiem atbild par noteiktām uzņēmuma darbības jomām (vispārējā pārvaldība, tehniskie jautājumi, finanšu jautājumi un infrastruktūras attīstība).

Uzņēmuma ikdienas darbu nodrošina LDz Ģenerāldirekcija un tajā ietilpstošās deviņas direkcijas un piecas struktūras, kas nodrošina iekšējā audita, iepirkumu, principāla pakalpojumu un citu funkciju izpildi. Vēl sešas struktūrvienības, kas izvietotas gan Rīgā, gan Daugavpilī un citviet Latvijā, veic ikdienas darbus uz sliežu ceļiem, stacijās un pieturas punktos, kā arī nodrošina uzņēmuma informācijas sistēmu efektīvu darbību.

2017. gadā tika sākta uzņēmumu restrukturizācija, kuras mērķis ir pārskatīt biznesa procesus un, veicot tajos nepieciešamās izmaiņas, paaugstināt LDz darbības efektivitāti. Balstoties uz restrukturizācijas plānu un veiktajiem sagatavošanās darbiem, 2018. gada 1. janvārī līdzšinējo Rīgas un Daugavpils ekspluatācijas iecirkņu vietā darbu uzsākušas divas jaunas LDz struktūrvienības – Kustības vadības distance un Vagonu apkopes distance. Saskaņā ar uzraugošās institūcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas rekomendācijām izmaiņas ieviestas arī manevru darbu organizēšanā kravu pārvadājumu gala stacijās – ja līdz šim tos nodrošināja LDz meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", kopš 2018. gada 1. janvāra manevru darbus organizē LDz, nodrošinot vienlīdzīgu manevru darbu pakalpojumu sniegšanu visiem pārvadātājiem. Jauni pienākumi pēc restrukturizācijas nodoti Ceļu distancei, kura turpmāk veiks ne tikai ikdienas uzturēšanas darbus, bet arī sliežu ceļu remontdarbus, kas līdz šim bija SIA "LDz Infrastruktūra" kompetencē.

Visas minētās izmaiņas nodrošina pārskatāmu uzņēmuma funkciju sadali un uzlabo noteiktu darbu veikšanas efektivitāti.

2016. gadā saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra rekomendācijām un Ministru kabineta lēmumu tika izveidota LDz padome, kuras darbību nosaka LDz padomes reglaments. 2017. gada laikā ir notikušas izmaiņas LDz padomes sastāvā – līdzšinējais padomes vadītājs Ansis Zeltiņš amatu atstāja vasaras beigās, un viņa vietā padomes priekšsēdētāja amatā tika iecelts tās neatkarīgais loceklis Aigars Laizāns. Tāpat padomes locekļa amatu atstāja Rodžers Jānis Grigulis. Lai padome būtu lemtspējīga un būtu lēmumu pieņemšanai nepieciešamais kvorums, padomes locekļa amatā tika apstiprināts Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.

2018. gada 2. februārī Satiksmes ministrija apstiprināja LDz padomi jaunā sastāvā, par tās priekšsēdētāju apstiprinot VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētāju Jāni Langi, bet padomes locekļu amatus saglabājot Aigaram Laizānam un Andrim Maldupam.

LDz valde sastāv no tās priekšsēdētāja un trim valdes locekļiem. Vienlaikus visi četri uzņēmuma valdes pārstāvji veido LDz Prezidentu padomi, kura lemj par uzņēmuma darbību. Ikviens no Prezidentu padomes locekļiem pārrauga uzņēmuma un koncerna darbībai nozīmīgas atbildības sfēras.

LDz ir valdošais LDz koncerna uzņēmums, un tajā ietilpst seši meitasuzņēmumi

Koncerna struktūra izveidota 2007. gadā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas paredz tirgus liberalizāciju dzelzceļa pārvadājumu jomā. Koncerna struktūras izveide nodrošināja, ka pārvadājumu uzņēmumu funkcijas tiek nodalītas no dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstīšanas funkcijām, tādējādi nodalot finanšu plūsmas un izslēdzot šķērssubsīdiju risku.

LDz kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs darbojas Latvijas teritorijā, taču infrastruktūras lietotāji (pārvadātāji) sniedz pakalpojumus lielākoties klientiem ārvalstīs, tāpēc uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātus ietekmē ekonomikas procesi pasaulē. 2017. gadā būtisku ietekmi uz Latvijas transporta un loģistikas nozares, tostarp LDz, darbības rezultātiem un attīstības iespējām atstāja Krievijas koncentrēšanās uz savu ostu attīstību, kā dēļ bija novērojams kravu apjoma kritums Latvijas tranzīta koridorā. Kaut arī visa 2017. gada garumā ticis strādāts pie jaunu tirgu apguves, kā arī strādāts pie esošo kravu plūsmu saglabāšanas, šo samazinājumu nav iespējams īsā laikā kompensēt ar citas izcelsmes kravu strauju pieaugumu.

Lai sekmētu sadarbību ar esošajiem partneriem un rastu jaunas attīstības iespējas, 2017. gadā LDz izveidoja pastāvīgo pārstāvniecību Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, kā arī aktīvi iesaistījās Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas norisē, kur sadarbībai transporta un loģistikas sektorā bija atvēlēta izšķiroša loma.

Prioritāte LDz un tā koncerna uzņēmumiem 2017. gadā bija darbības ģeogrāfijas paplašināšanai, gan dibinot jaunas partnerības Ķīnā un Centrālāzijā, gan sākot darbu pie Dienvidāzijas tirgu – Indijas un Irānas – apguves.

Sākto procesu rezultātus varēs mērīt vēl turpmākos gadus, taču 2017. gads liecina, ka, neraugoties uz pārvadājumu kopējā apjoma samazinājumu, LDz ir izdevies saglabāt finanšu stabilitāti.

Lielāko daļu LDz apgrozījuma veido ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas maksas, un kopējā pārvadājumu samazinājuma ietekmē pazeminājušies ir arī finanšu rādītāji. Tomēr apgrozījuma kritums ir mazāks nekā pārvadājumu apjoma samazinājums kravu pārvadājumu jomā (kas visvairāk ietekmē ieņēmumus no infrastruktūras lietošanas), tādējādi liecinot par veikto optimizāciju efektivitāti. Papildus jāuzsver, ka kravu pārvadājumu jomā vērojamas atšķirības starp samazinājumu kopējā kravu apjomā tonnās un samazinājumu tonnkilometros – pēdējais rādītājs liecina - lai arī vests mazāk kravu, tās transportētas lielākos attālumos nekā iepriekš. To apliecina arī Ventspils un Liepājas ostu kravu apjoma pieaugums 2017. gadā.

Tradicionāli visvairāk pa LDz infrastruktūru pārvadātas akmeņogles, nafta un naftas produkti un minerālmēsli.

Kravu pārvadājumu jomā joprojām dominē Krievijas izcelsmes kravas – to īpatsvars ir 73,7%. Valstu īpatsvars pārvadāto kravu apjomā: Baltkrievija – 19,3%, Lietuva – 4,7%, Ukraina – 0,8%, Kazahstāna – 0,3%, Igaunija – 0,6%, Uzbekistāna – 0,3%, citas kravu izcelsmes valstis – 0,3%.

Papildu ieņēmumus veido LDz īpašumā un pārvaldīšanā esošā nekustamā īpašuma, kas nav nepieciešams uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai, iznomāšana vai izīrēšana gan LDz atkarīgajām sabiedrībām, gan ārējiem klientiem (juridiskām un fiziskām personām), ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus un LDz iekšējo regulējumu, noslēdzot nedzīvojamo telpu nomas vai zemes nomas līgumus, vai dzīvojamo telpu īres līgumus.

2017. gadā kopumā noslēgti 212 nomas, patapinājuma un lietošanas tiesību aprobežošanas līgumi, kā arī vienošanās par grozījumiem līgumos. LDz Nekustamā īpašuma direkcija īsteno arī īpašuma nodošanu lietošanā trešajām personām ar patapinājuma līgumu starpniecību. Šādi tiek nodrošinātas, piemēram, telpas vēlēšanu iecirkņu izveidošanai staciju ēkās, vietas pašvaldībām represēto piemiņas vietu izveidošanai un uzturēšanai, kā arī publisko tualešu izveidošanai. Tāpat telpas tiek nodotas lietošanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai – valsts robežapsardzības funkciju nodrošināšanai, Valsts asinsdonoru centram – donoru pieņemšanai, kā arī citām sabiedriski nozīmīgām funkcijām. 2017. gada laikā noslēgti astoņi patapinājuma līgumi.

Gadījumā, ja LDz piederošs īpašums nav nepieciešams LDz pamatdarbības nodrošināšanai, var tikt lemts par tā atsavināšanu. 2017. gadā noslēgti četri pirkuma līgumi par LDz nekustamā īpašuma pārdošanu. Darījumu kopējā summa ir 56 834 eiro.

Papildu ieņēmumus LDz rada elektroenerģijas tirdzniecība ārējiem klientiem – 2017. gada novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2037. gada 11. novembrim pagarināja LDz licenci elektroenerģijas sadalei. Elektroenerģijas patērētājiem LDz sniedz pakalpojumus saskaņā ar "Elektroenerģijas tirgus likumu", likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem:, "Enerģētikas likumu" un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi". Elektroenerģiju no LDz patērētāji iegādājas lielākoties vietās, kur netiek nodrošināta citu elektroenerģijas piegādātāju infrastruktūra – piemēram, dzelzceļa līniju tuvumā mazāk apdzīvotās vietās, - un kur saskaņā ar izsniegto licenci LDz ir atļauja sniegt elektroenerģijas sadales pakalpojumu.

LDz elektroenerģijas licences darbības zona aptver Latvijas teritorijas daļu 155 kvadrātkilometru platībā, elektroenerģijas sadales un tirdzniecības pakalpojumus sniedzot 4867 fiziskajām un 340 juridiskajām personām, kā arī LDz meitassabiedrībām. Elektroenerģija tiek piegādāta arī AS "Pasažieru vilciens" pasažieru vilcienu elektrovilces nodrošināšanai.

LDz ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī, nodrošinot pastāvīgas nodarbinātības iespējas visā Latvijas teritorijā, tostarp liela daļa darbinieku strādā Latgales reģionā. LDz koncernā darba tiesiskās attiecības 2017. gadā bija ar 11 192 cilvēkiem, tostarp darbnespējas prombūtnē un bērna kopšanas atvaļinājumā esošiem. VAS Latvijas dzelzceļš" 2017. gadā vidējais darbinieku skaits bija 6497*. Tas ir par 311 cilvēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr uzņēmumā iepriekšējā gadā gan izbeigtas darba attiecības ar strādājošajiem (tostarp 211 darbiniekiem, kas devušies pensijā), gan pieņemti darbā jauni speciālisti – turklāt no jauna pieņemto speciālistu skaits 2017. gadā ir pieaudzis (2017. gadā LDz sācis darba attiecības ar 663, gadu iepriekš – ar 556 cilvēkiem). Tādējādi uzņēmums, kura darbībā arvien lielāka loma ir tehnoloģiju attīstībai, sekmē jauno speciālistu piesaisti, vienlaikus nodrošinot efektīvu senioru pieredzes nodošanu jaunajiem kolēģiem.

*Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā tiek aprēķināts kā darbinieku skaits uz katra mēneša pēdējo datumu, kas tiek dalīts ar mēnešu skaitu gadā. Šajā aprēķinā tiek iekļauti visi darbinieki, ar kuriem uzņēmumam konkrētajā laika periodā ir spēkā darba attiecības, tostarp darba nespējā un bērna kopšanas atvaļinājumā esošie darbinieki.

LDz netiek praktizēta dzimuma kvotu politika, un darbinieki visos līmeņos, tostarp augstākās un vidējās vadības līmenī, tiek nodarbināti atbilstoši viņu profesionālajām zināšanām, prasmēm un pieredzei. Tāpat LDz ir ieviesta vienota darba samaksas sistēma, kas balstīta uz godīgiem un objektīviem kritērijiem, - visi amati ir klasificēti pēc vienotas metodikas, un darba algas apmērs tiek noteikts saskaņā ar izpildāmā darba apjomu, intensitāti, sarežģītību, kā arī konkrētajam amatam noteikto atbildības līmeni. Atalgojums tiek noteikts atkarībā no veicamajiem amata pienākumiem, nevis darbinieka dzimuma vai lokācijas vietas.

Lai sekmētu topošo speciālistu interesi par dzelzceļu, LDz vasarā nodrošina darba vietas skolēniem, dodot iespēju iepazīt darba vidi, gūt pieredzi darba attiecībās un saņemt, iespējams, pirmo algu par padarīto. 2017. gadā LDz koncernā kopumā tika nodarbināti 274 skolēni.

LDz koncernā kopš 2013. gada ir spēkā "Latvijas dzelzceļš" Koncerna Korporatīvās sociālās atbildības (KSA) politika. To izstrādājusi Korporatīvās sociālās atbildības komisija, kuru vada LDz prezidents, un tajā ir definētas četras galvenās uzņēmuma ietekmes jomas. Būtiski, ka tās saskan arī ar starptautiski pieņemtajām ilgtspējas jomām.

Korporatīvās sociālās atbildības galvenās jomas

Ik gadu KSA komisijas eksperti izstrādā un gada pirmajā sēdē apstiprina noteiktajām ietekmes jomām atbilstošu Korporatīvās sociālās atbildības aktivitāšu plānu kalendārajam gadam, kura izpilde tiek analizēta nākamā gada sākumā.

2017. gadā KSA jomā īstenotas vairākas būtiskas iniciatīvas.

Uzņēmējdarbības vide

Darbinieku dimensija

Vides aizsardzība

Sabiedrības dimensija

2017. gada pirmajā pusē pēc LDz prezidenta Edvīna Bērziņa iniciatīvas tika izveidota LDz Ideju banka, kurā ikviens koncerna darbinieks var elektroniski iesniegt savus priekšlikumus, kā uzlabot uzņēmuma darbības uzlabošanai. Ideju izvērtēšanai tiek piesaistīti LDz Vadītāju akadēmijas absolventi (vidējā līmeņa vadītāji) un eksperti, kas novērtē, vai ideja ir īstenojama.

2017. gadā kopumā saņemtas 30 idejas, no kurām trīs jau īstenotas, vēl 10 idejas pakāpeniski tiks ieviestas 2018. gadā. To vidū ir noteikta klimata nodrošināšana LDz objektos, papīra žurnālu aizstāšana ar elektroniskajiem, releju pārbaudes statīvu atjaunošana. Vairākas idejas no darbiniekiem saņemtas saistībā ar jau iesāktajiem uzlabojumiem LDz darbībā, piemēram, par staciju apgaismojuma uzlabošanu vai Daugavpils šķirošanas stacijas uzlabojumiem, kur attiecīgie darbi notiek ES finansējuma ietvaros.

Ik gadu LDz nodrošina savu darbinieku dalību Latvijā populārākajās tautas sporta aktivitātēs – "Lattelecom" Rīgas maratonā, Latvijas riteņbraucēju Vienības braucienā, Sieviešu skrējienā, kuros koncerna kolektīvs tradicionāli ir viens no kuplāk pārstāvētajiem Latvijas uzņēmumiem. Savukārt koncerna ietvaros sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļa un satiksmes nozares arodbiedrību (LDzSA) tiek rīkotas sporta spēles, kur LDz darbiniekiem ir iespēja mēroties spēkiem arī ar kaimiņvalstu dzelzceļa uzņēmumu darbiniekiem. Ikdienā darbiniekiem ir iespēja rūpēties par savu fizisko sagatavotību, apmeklējot basketbola, volejbola un hokeja komandu treniņus vai izmantojot izdevīgus piedāvājumus dažādos sporta centros.

Lai sekmētu darbinieku lojalitāti uzņēmumam, kā arī ikdienā dotu iespēju raisīties cilvēku radošumam, LDz jau vairākus gadus rīko darbinieku fotokonkursu, aicinot iesūtīt pašu uzņemtas dzelzceļa fotogrāfijas. Darbinieki ar balsojuma palīdzību intranetā nosaka, viņuprāt, labāko fotogrāfiju, kuras autors tiek apbalvots. 2017. gadā par labāko tika atzīta daugavpilieša, vagonu parka dežuranta Aleksandra Ivanova uzņemtā fotogrāfija. Divpadsmit labākās fotogrāfijas arī ietvertas LDz sienas kalendāros 2018. gadam, bet šī gada sākumā par LDz darbinieku iesūtītajām fotogrāfijām varēja balsot un savu favorītu izvēlēties arī sociālo tīklu lietotāji.

Fotogrāfijas autors: Dmitrijs Joņica

Par to, ka LDz strādā darbinieki ar fotogrāfa talantu, liecina arī LDz vilcienu dispečera Dmitrija Joņicas panākumi – viņa fotogrāfija atzīta par vienu no 12 labākajām Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER) rīkotajā fotokonkursā. Viņa un vēl 11 citu Eiropas valstu dzelzceļnieku fotogrāfijas 2018. gada februāra beigās tika izvietotas apskatei "European Railway Award" noslēguma pasākumā Briselē.

Lai izceltu darbinieku profesionalitāti un stiprinātu piederības sajūtu uzņēmumam, LDz ik gadu notiek dažādi konkursi, lai noskaidrotu labākos speciālistus noteiktās profesiju grupās, kā arī godinātu labākos darbiniekus. Novembra beigās tika godināti labākie sliežu ceļu meistari, kopumā 16 konkursa dalībniekiem piešķirot kvalifikāciju "1. klases sliežu ceļu meistars". Ikgadējos darbinieku pasākumos tiek godināti labākie darbinieki dažādās kategorijās, tostarp LDz viceprezidents Ēriks Šmuksts, kuram ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze LDz, 2017. gadā saņēma LDz augstāko apbalvojumu – Zelta lokomotīvi par personīgu ieguldījumu dzelzceļa transporta nozarē. Visā uzņēmuma vēsturē līdz šim pasniegtas tikai trīs Zelta lokomotīves.

Rūpējoties par sabiedrības izglītošanu un industriālā mantojuma saglabāšanu, kā arī arvien palielinoties apmeklētāju skaitam, 2017. gada vasarā tika izsludināta sarunu procedūra par Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja teritorijas attīstību. Projekta mērķis bija izraudzīties tādu risinājumu, kas ne tikai pilnīgāk iekļausies mūsdienu dinamiskajā kultūrvidē un pilsētas dzīvē, bet ļaus muzejam kļūt pieejamākam un atvērtākam ikvienam iedzīvotājam, tādējādi attīstoties par aktīvu izglītības un kultūras centru tuvējā Pārdaugavā. Konkursā kopumā saņemti seši piedāvājumi, tomēr trīs no pieteikumiem nebija atbilstoši noteiktajām prasībām, tāpēc tie izslēgti no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā. Konkursā trešo vietu ieguva personu apvienība SIA "12 LĪNIJAS" un Ilze Mekša, otro vietu ieguva – birojs SIA "2727", par uzvarētāju atzīts arhitektu birojs NRJA, kurš ieguva tiesības īstenot savu ideju. Arhitektu biroja NRJA risinājuma pamatā ir piedāvājums vizuāli pagarināt muzeja teritorijā esošo vēsturisko depo ēku, integrējot to ar citiem objektiem muzeja teritorijā, izmantojot tādas pašas arhitektoniskas uzbūves jumtu kā vēsturiskajai ēkai un sekmējot kopējās teritorijas vienotu attīstību.

Viena no būtiskākajām LDz korporatīvās sociālās atbildības ietekmes jomām ir sabiedrības drošības veicināšana dzelzceļa tuvumā. 2017. gada drošības kampaņas "Atmet telefonu un dzīvo" mērķis bija samazināt negadījumu skaitu uz dzelzceļa, kas notikuši cilvēku neuzmanības dēļ, sliežu ceļu šķērsošanas laikā vai to tuvumā lietojot mobilās ierīces. Mobilo tehnoloģiju lietošana bija aizvadītā gada vadmotīvs visā pasaulē, akcentējot drošību dzelzceļa tuvumā.

Kampaņa tika organizēta trīs posmos – neilgi pirms vasaras brīvlaika sākuma, sākoties jaunajam mācību gadam, kā arī iestājoties tumšajam laikam un ziemai, kad redzamību pasliktina laika apstākļu izmaiņas. Būtiski, ka kampaņas vidusposmā tās vēstījumu formulēšanā tika iesaistīta plašāka sabiedrība, aicinot ikvienu iesniegt savu oriģinālo brīdinājuma tekstu platformā atmettelefonu.lv. Pieci visvairāk balsu saņēmušie brīdinājuma teksti tika ierakstīti un atskaņoti kā sociālā reklāma radio ēterā.

14. septembrī Rīgā norisinājās LDz rīkotā ikgadējā starptautiskā konference "Globālās transporta kustības izaicinājumi", kurā tikās un par nākotnes attīstību diskutēja nozares līderi no Ķīnas, Indijas, Vācijas, Krievijas, Baltkrievijas, Šveices, Somijas un Latvijas. Šāda līmeņa nozares ekspertu pulcēšanās Latvijā ir īpaši būtiska, jo apliecina, ka Latvija tiek skatīta kā izdevīgs loģistikas mezgls, saņemot un novirzot kravas visos virzienos. Latvija kalpo kā punkts, kas savieno Baltijas un Melno jūru, tā ir starptautiskā Ziemeļu – Dienvidu transporta koridora daļa un vārti Skandināvijas un citām Ziemeļeiropas valstīm uz Austrumiem (Centrālāziju un Ķīnu, kura sniedz milzīgu attīstības potenciālu kravu loģistikas jomā pa sauszemi). Vienlaikus ar konferenci noritēja augsta līmeņa loģistikas ekspertu ("DHL Global Forwarding", "Duisport AG", "RTSB", "TransContainer" u.c.) apspriede par Eirāzijas transporta koridoru attīstību.

Visa 2017. gada laikā LDz aktīvi piedalījās vadošo uzņēmējdarbības organizāciju – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras – aktivitātēs, kas saistītas ar Latvijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, nodokļu politikas izstrādi un uzņēmējdarbības organizāciju sadarbību ārējos tirgos. LDz bija idejas autors un viens no vadošajiem LTRK partneriem Latvijas nacionālā paviljona izveidē un darbības nodrošināšanā starptautiskajā izstādē "Astana EXPO 2017" Kazahstānas galvaspilsētā. Kazahstāna ir viens no būtiskajiem Latvijas transporta un loģistikas nozares partneriem Āzijā, tāpēc dalība šajā pasākumā bija īpaši nozīmīga un rezultējās ciešākā sadarbībā starpvalstu līmenī, jau 2017. gada rudenī Rīgā sagaidot pirmo konteinervilcienu no Ķīnas pilsētas Urumči, kas uz Latviju devās cauri Kazahstānai.

Lai nodrošinātu efektīvu vides jautājumu risināšanu, LDz 2017. gadā ir ieviesta Vides un energopārvaldības programma, kuras mērķis ir samazināt LDz saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp novēršot vai samazinot piesārņojošo vielu nonākšanu vidē, samazinot trokšņu līmeni un energoresursu patēriņu.

Kā būtiskie energoresursu patērētāji identificēti: manevru lokomotīvju degvielas patēriņš, siltumenerģijas patēriņš ēku apkurei, elektroenerģijas patēriņš pārmiju pārvedu apsildei un ārējam apgaismojumam. Galvenie pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai – manevru lokomotīvju parka modernizācija un siltumapgādes sistēmu optimizācija (mazo, neefektīvo katlumāju slēgšana, kurināmā maiņa uz videi draudzīgāku, siltummezglu rekonstrukcija un modernizācija, centralizētās siltumapgādes izmantošana, ēku siltināšana, stacijas parku un peronu ārējā apgaismojuma sistēmu modernizācija), kas ļauj ne tikai ietaupīt degvielu, kurināmo un elektroenerģiju, samazinot īpatnējo degvielas, siltumenerģijas - un elektroenerģijas patēriņu, bet arī vienlaikus samazināt SEG izmešus.

LDz ik gadu atsaucas uz aicinājumu rūpēties par apkārtējās vides tīrību, tāpēc aktīvi piedalās arī Lielajā talkā, dienu pirms tās organizējot LDz darbinieku talku. Tajā iesaistās vairāki simti koncerna darbinieku, sakopjot LDz pārziņā esošās teritorijas, kā arī dodoties palīgā saviem draugiem – palīdzot spodrināt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku māju, Raudas internātpamatskolas teritoriju, kā arī palīdzot pensionētajiem dzelzceļa darbiniekiem Jelgavā, Daugavpilī, Tukumā, Ventspilī un Rīgā sakopt viņu dzīvesvietas. Pēdējos gados Lielās talkas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta teritoriju apzaļumošanai dzelzceļa tuvumā un dzelzceļnieku ikdienas darba vidē. Tomēr atsevišķās vietās, īpaši gar dzelzceļa sliedēm, neiztikt arī bez atkritumu vākšanas.

2017. gadā sakopšanas darbos iesaistījās 243 darbinieki.

LDz darbības tiesiskumu nodrošina Prezidentu padomei pakļautā Juridisko un administratīvo lietu direkcija, kuras uzdevums ir sagatavot juridiska rakstura atzinumus, pārstāvēt LDz un tā meitassabiedrību tiesiskās intereses, izstrādāt līgumus, kā arī no juridiskā viedokļa analizēt LDz struktūru sagatavotos rīkojumu un normatīvo aktu projektus.

2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir pieaudzis Juridisko un administratīvo lietu direkcijā apstrādāto un reģistrēto dokumentu skaits.

2017. gadā LDz juristi aktīvi piedalījās LDz un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" sadarbības darba grupu sastāvā, nodrošinot juridisko atbalstu "Rail Baltica" projekta ietvaros plānoto LDz nekustamo īpašumu atsavināšanas, pārbūves un kopējas izmantošanas jautājumos, kas turpmākajos gados skars LDz darbību. Īpaši tas attiecas uz Rīgas Pasažieru stacijas darbību gan "Rail Baltica" projekta īstenošanas laikā, gan stacijas ekspluatēšanā LDz un jaunizveidotās dzelzceļa infrastruktūras kopējām vajadzībām.

Juridisko un administratīvo lietu direkcijas pārstāvji piedalījušies arī dažādu starpvaldību nolīgumu sagatavošanā dzelzceļa transporta jomā ar Krievijas un Baltkrievijas institūcijām. Tāpat sagatavoti dokumenti LDz pastāvīgās pārstāvniecības atvēršanai un darbības sākšanai Minskā, Baltkrievijā.

Liels darbs ieguldīts LDz koncerna darba koplīguma izstrādē, kas spēkā stājās 2017.gada 1.februārī, savukārt turpmākā gada laikā notika darbs pie grozījumu sagatavošanas, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Visu gadu turpināts darbs pie daudzgadu līguma izstrādes starp Satiksmes ministriju un LDz.

Juristi piedalījušies arī LDz koncerna Sadarbības partneru biznesa ētikas pamatprincipu izstrādē, bet apjomīga izpēte veikta par grāmatvedības ārpakalpojumu iekšējās kontroles sistēmu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai.

Tuvākajā nākotnē ar direkcijas palīdzību plānots LDz ieviest drošu elektronisko parakstu, kura lietošana uzlabos ikdienas darba procesu efektivitāti.

Tāpat 2018. gadā LDz veltīs lielu uzmanību, lai sagatavotos un ieviestu Eiropas Parlamenta un padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti prasības, kas stāsies spēkā 2018. gada 25. maijā.

Uzņēmuma iekšējos procesus un esošo kontroles mehānismu efektivitāti regulāri izvērtē LDz Iekšējā audita daļa. Tā ir LDz prezidenta tiešā pakļautībā, ir neatkarīga no pārējām uzņēmuma struktūrvienībām un neiesaistās LDz tiešo funkciju un uzdevumu veikšanā. Iekšējā audita daļa veic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgu uzraudzību un novērtē tās darbības efektivitāti, kas savukārt palīdz LDz Prezidentu padomei, direkcijām, struktūrām un struktūrvienībām, kā arī koncerna kapitālsabiedrību valdēm efektīvāk pildīt savas funkcijas.

Audita ziņojumu ieteikumi atkarībā no to īstenošanas būtiskuma tiek marķēti trīs svarīguma kategorijās – augsta, vidēja un zema.

Pēc 2017. gadā veiktajiem auditiem sniegti ieteikumi, kam bijusi vidēja vai zema svarīguma kategorija, kas nozīmē, ka konstatētie pilnveidojamie aspekti neietekmē uzņēmuma stratēģiju, finanses un informācijas kvalitāti, kā arī tā spēju darboties likuma noteiktajās robežās.

Pilnveidojot iekšējā audita funkciju veikšanu, tiek izvērtēta iespēja nākotnē LDz Iekšējā audita daļu nodot LDz padomes pakļautībā, tādējādi nodrošinot tās pilnīgu neatkarību no uzņēmuma ikdienas funkciju veikšanas un citām struktūrvienībām.